Sanāksmē attālināti piedalījās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha). Viņš uzsvēra, ka Krievija pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp bērniem, veic brutālus uzbrukumus. Tāpat mērķēti tiek bombardēta civilā infrastruktūra, enerģētikas objekti – agresors ziemu un salu izmanto kā ieroci.
ES Ārlietu padomē piedalījās ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans (David O’Sullivan), informējot par līdz šim paveikto darbu ar globālajiem partneriem, lai novērstu sankciju apiešanu.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Ukrainai steidzami nepieciešams militārs un finansiāls atbalsts pašaizsardzībai, aicinu visas ES dalībvalstis vairāk un straujāk palīdzēt nodrošināt Ukrainas prioritārās vajadzības, īpaši pretgaisa aizsardzības un tālas darbības ieroču sistēmas. Latvijas militārais atbalsts šogad sasniegs 0,3% no IKP, un tas ietver bruņutransportieru PATRIA piegādi, karavīru apmācības un Latvijā ražotu dronu piegādi. Latvija turpinās sniegt militāro atbalstu Ukrainai vismaz 0,25% no IKP apmērā 2026. gadā. Aicinu arī pārējās dalībvastis palīdzēt nodrošināt nepārtrauktu atbalstu Ukrainai.
Tāpat ir jāturpina spiediens pret Krieviju – sankcijas strādā un tās ir jāstiprina, Krievijas ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Attiecībā uz “ēnu floti” – aicinu nodalīt sankciju piemērošanu “ēnu flotes” kuģiem un tās ekosistēmai (apkalpes, apdrošināšanas, bunkerēšanas uzņēmumiem) no nākamajām ES sankciju kārtām, lai sankcijas kuģiem varētu piemērot operatīvi.”
B. Braže atzinīgi novērtēja jaunizveidoto ES militārās mobilitātes pakotni, kas paredzēta, lai atvieglotu karaspēka, ekipējuma un militāro aktīvu ātru un netraucētu pārvietošanu visā Eiropā, kā arī stiprinātu Eiropas aizsardzības industriju. Viņa arī norādīja, ka pirms ES Ārlietu padomes tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu turpmāko atbalstu Ukrainai, Krievijas ierobežošanu un alianses aizsardzības spēju stiprināšanu. Pašlaik ES un NATO sadarbība ir ciešāka nekā jebkad agrāk, un to ir svarīgi cieši koordinēt, jo Krievija ir un būs lielākais apdraudējums visas transatlantiskās telpas drošībai, un tās mērķi nav mainījušies – mazināt atbalstu Ukrainai un šķelt tās sabiedrotos.
ES Ārlietu padomē ministri pārrunāja situācijas attīstību Tuvo Austrumu reģionā un ES iesaisti miera plāna Gazas joslā īstenošanā, ES sadarbību ar Dienvidaustrumāzijas Nāciju asociācijas (ASEAN) valstīm, drošības situāciju Sudānā un Sāhilā.
Pēc ES Ārlietu padomes 20. un 21. novembrī notiks ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Kajas Kallasas (Kaja Kallas) rīkotais ES–Indijas un Klusā okeāna valstu ministru forums. Tā ietvaros notiks arī augsta līmeņa pasākums par jūras kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
Uzruna medijiem pirms ES Ārlietu padomes:
