Vidzemē uzsver zaļo biznesa modeļu lomu siltumapogādes attīstībā

Darba grupas centrā – dažādi biznesa modeļi

Sarunas uzmanības centrā šoreiz bija jautājums – kā mainās siltumapgādes nozares bizness, kādus jaunus modeļus iespējams izmantot un kā šīs izmaiņas ietekmē iedzīvotājus.

Green4HEAT projekta eksperts Edgars Augustiņš iepazīstināja ar dažādiem biznesa modeļiem, kas ļauj pāriet no tradicionālas megavatstundu tirdzniecības uz pakalpojumu sniegšanu. Viņš uzsvēra: “Galvenais ir mainīt domāšanu – no produkta uz rezultātu. Siltuma piegādē tas nozīmē, ka klients iegūst komfortu, drošību un stabilitāti, savukārt uzņēmums uzņemas atbildību par visām tehniskajām niansēm.”

Detalizētāk tika aplūkoti šādi biznesa modeļi:

• Siltums kā pakalpojums (Heat-as-a-Service):
  Klients maksā par rezultātu – stabilu temperatūru un komfortu mājās, nevis patērēto enerģiju. Pakalpojuma sniedzējs uzņemas atbildību par visu sistēmu (iekārtu izvēli, apkopi, uzraudzību, optimizāciju), savukārt klients maksā par noteiktu komforta līmeni. Šī pieeja ļauj klientam izvairīties no raizēm par kurināmā cenām vai tehnoloģiju maiņu.
• Energoefektivitātes pakalpojumu līgumi (EPC -  Energy Performance Contracting):
  Šajā modelī uzņēmums vai pašvaldība uztic kādam pakalpojumu sniedzējam ne tikai siltumenerģijas ražošanu, bet arī sistēmas modernizāciju un enerģijas efektivitātes paaugstināšanu. Atlīdzība ir piesaistīta reāli sasniegtajiem ietaupījumiem vai uzlabojumiem, piemēram, siltuma zudumu samazināšanai.
• Kopienas modeļi un vietējie ražotāji (Community Energy Models):
  Vairāki mājsaimniecību vai uzņēmumu lietotāji apvienojas, lai kopīgi iegādātos vai pārvaldītu siltuma ražošanas sistēmu, bieži izmantojot atjaunīgos resursus. Tas ļauj vietējiem iedzīvotājiem kontrolēt gan cenu, gan kvalitāti, kā arī sadalīt investīciju izmaksas.
• Viedie un kombinētie modeļi (Smart & Hybrid Models):
  Tehnoloģiju attīstība ļauj integrēt dažādus enerģijas avotus vienā sistēmā un vadīt to digitāli, piemēram, kombinēt šķeldas katlus ar siltumsūkņiem, saules paneļiem vai akumulācijas tvertnēm, optimizējot darbību atkarībā no tirgus cenas, laikapstākļiem un pieprasījuma.

“AJ Power” praktiskā pieredze: siltumsūkņa risinājums Brocēnos

Plašāku ieskatu par biznesa modeļu praktisko ieviešanu sniedza Kristaps Dīriņš, ”AJ Power” valdes loceklis. Viņš dalījās pieredzē Par Brocēnu centralizētās siltumapgādes modernizāciju, kur ieviests Latvijā pirmais industriālais siltumsūknis pilsētas mēroga siltumtīklā.

Kristaps Dīriņš uzsvēra, ka šis risinājums ir būtisks solis, dažādojot centralizētās siltumapgādes tehnoloģiskās iespējas un mazinot atkarību no viena kurināmā veida – siltumsūknis ar 600 kW jaudu ļauj nodrošināt karstā ūdens sagatavošanu visā vasaras periodā, savukārt ziemas laikā sistēma saglabā efektivitāti arī līdz mīnus 10 °C.

Uzņēmums var attālināti pārvaldīt un optimizēt siltumražošanu, pielāgojot slodzi elektrības tirgus izmaiņām un uzraugot katru darbības posmu ar digitālajiem rīkiem. Tas ļauj samazināt gan izmaksas, gan ietekmi uz vidi, kā arī būtiski samazina trokšņa līmeni, kas ir aktuāli dzīvojamo māju tuvumā.

Kristaps Dīriņš uzsvēra, ka šajā modelī operators (“AJ Power”) uzņemas pilnu atbildību par tehnisko risinājumu, uzturēšanu, attīstību un arī ekonomisko pamatojumu, savukārt pašvaldības uzņēmumam un gala klientiem tiek nodrošināts pārskatāms un prognozējams pakalpojums, kas atbilst mūsdienu kvalitātes un ilgtspējas prasībām.

Izaicinājumi un iespējas

Darba grupas dalībnieki diskutēja par virkni būtisku jautājumu, kas šobrīd aktuāli visā nozarē:

• Kā pārliecināt sabiedrību un pašvaldības uzticēties jaunajiem modeļiem?
  Vairāki dalībnieki norādīja, ka iedzīvotājiem joprojām ir daudz neskaidrību un arī bažas par jaunu risinājumu drošību un uzticamību. Tāpēc būtiska loma ir skaidrojošai komunikācijai un dialogam starp uzņēmumiem, pašvaldībām un lietotājiem.
• Kā piesaistīt nepieciešamās investīcijas?
  Diskusijā izskanēja viedokļi, ka sākotnējās investīcijas bieži vien ir galvenais šķērslis pārejai uz moderniem, zaļiem risinājumiem, īpaši mazajās pašvaldībās. Tika uzsvērta nepieciešamība pēc valsts atbalsta, Eiropas Savienības finansējuma un jauniem finanšu instrumentiem, kas ļautu uzņēmumiem un pašvaldībām pārkāpt šo barjeru.
• Tarifu noteikšana un ilgtermiņa līgumi
  Vairāki uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka viens no priekšnoteikumiem veiksmīgai sadarbībai ir caurspīdīga un prognozējama tarifa veidošana, kā arī stabili līgumi ar pašvaldībām vai klientiem, kas ļauj droši plānot ieguldījumus un jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Šāda prakse palīdz novērst tirgus svārstību riskus un ļauj gan uzņēmumiem, gan klientiem plānot ilgtermiņa investīcijas.
• Elastība un resursu dažādošana
  Tika atzīts, ka tieši hibrīdie risinājumi – šķeldas, siltumsūkņu, saules vai citu avotu kombinācija – ļauj vislabāk pielāgoties tirgus un klimata izmaiņām, nodrošinot konkurētspējīgu pakalpojumu arī mazākos novados.
• Cilvēkkapitāls un zināšanu pārnese
  Dalībnieki akcentēja, ka ceļā uz pārmaiņām svarīgs ir arī nozares speciālistu un iedzīvotāju izglītošana par tehnoloģijām un jaunajiem biznesa modeļiem, kā arī labās pieredzes apmaiņa.

Secinājumi un tālākie soļi

Darba grupas noslēgumā diskusijas dalībnieki bija vienprātīgi: siltumapgādes nākotne Vidzemē un Latvijā kopumā būs balstīta uz elastību, inovatīviem pakalpojumu modeļiem un sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm. Moderni biznesa modeļi ne tikai atvieglo uzņēmumu darbu, bet arī sniedz lielāku drošību un ērtību klientiem. Tomēr ceļā uz plašu ieviešanu būtiski būs gan finansiālais atbalsts, gan arī uzticēšanās jauniem risinājumiem.