Kalniena šai sarunai nav izvēlēta nejauši. Šeit dibināta biedrība “Energokopiena KALNIENA”, un šobrīd notiek izpēte un aprēķini, lai izvērtētu saules elektrostaciju un akumulācijas risinājumu ieviešanu. Taču kopienas stāsts sākās daudz agrāk – ar kopīgiem ģimenes vakariem, talkām, sarunām un pārliecību, ka kopā var izdarīt vairāk. Kā seminārā uzsvēra Jānis Barinskis, biedrības “Energokopiena KALNIENA” dibinātājs, – būtiskais jautājums ir vienkāršs: kā palīdzēt ciemā cīnīties ar enerģētisko nabadzību? Kā nodrošināt cilvēkiem pieejamu enerģiju? Un ko darīt ar enerģiju, kas paliek pāri? Atbilde – dalīties ar kopienu.
Energokopienu princips – pašpatēriņš un kopīga attīstība
Latvijas Lauku foruma klimata un enerģētikas eksperte Ilvija Ašmane skaidroja, ka energokopienu pamatā ir pašpatēriņa princips – vispirms izmantojam paši, bet ar pārpalikumu dalāmies. Ieguvumi tiek investēti energokopienas attīstībā, stiprinot kopienas ilgtermiņa noturību.
Šobrīd Latvijā vēl nav pilnībā darbojošos energokopienu, taču normatīvais regulējums un atbalsta instrumenti pakāpeniski tiek pilnveidoti. Pieejami gan praktiski materiāli energokopienu dibināšanai, gan Eiropas līmeņa atbalsta instrumenti biznesa plānu izstrādei un tehniskajai palīdzībai. Seminārā izskanēja skaidrs signāls – potenciāls ir, bet izšķiroša nozīme ir vietējai iniciatīvai un līderībai.
Jauna atbalsta programma atjaunīgās enerģijas izmantošanai energokopienās
Seminārā Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvis Raimonds Kašs informēja, ka šī gada 17. februārī valdība ir apstiprinājusi jaunu valsts atbalsta programmu videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai daudzdzīvokļu mājās, energokopienās, kā arī pašvaldību un valsts iestāžu ēkās. Programma paredz sniegt atbalstu saules elektrostaciju, siltumsūkņu un saules kolektoru iegādei un uzstādīšanai, kā arī enerģijas uzkrāšanas un akumulācijas iekārtām, energotīklu izveidei, automatizētās vadības, kontroles sistēmu, datu pārraides un uzskaites sistēmu iegādei. Tā ir pirmā programma, kas tieši vērsta uz energokopienu attīstību, uzsverot, ka energokopiena nav tikai elektroenerģija – tā var ietvert arī siltumenerģijas risinājumus un kalpot kā instruments enerģētiskās nabadzības mazināšanai.
Diskusijā tika akcentēts, ka enerģijai jābūt pieejamai reģionos un par saprātīgu cenu, savukārt pieejamie finanšu instrumenti dod iespēju vietējām iniciatīvām pāriet no idejas uz praktisku īstenošanu. Plašāka informācija par atbalsta programmu pieejama Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta tīmekļa vietnē: https://ekii.lv/index.php?page=konkursi_lv&konkursi=MF-3.
Datu nozīme un pašvaldības loma
Gulbenes novada pašvaldības pārstāvis Emīls Kārlis Ziediņš uzsvēra, ka jebkuras energoiniciatīvas sākums ir datu apzināšana. Pat sākotnēji tā var būt informācija par patērēto elektroenerģiju, taču tieši dati ļauj izvērtēt risinājumu rentabilitāti un pieņemt pamatotus lēmumus. Pašvaldība ir atvērta iesaistei energokopienu attīstībā, jo ilgtspējīga energopārvaldība nozīmē ne tikai ražot vairāk, bet arī gudri patērēt un plānot ilgtermiņā.
Saules enerģija – attīstība ar atbildību
Saules enerģija šobrīd ir visplašāk attīstītais atjaunīgās enerģijas veids Latvijā, un ar to arvien biežāk tiek saistīta arī energokopienu attīstība. Esošās mikroģenerācijas sitēmas, viedo skaitītāju esamība, kā arī tehnoloģiju attīstība tai skaitā MI (mākslīgā intelekta) risinājumi rada labu augsni energokopienu attīstībai. Seminārā nozares tendences ieskicēja Gatis Macāns, Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses izpilddirektors, uzsverot, ka saules enerģija attīstās strauji, tomēr kopumā atjaunīgās enerģijas attīstības temps Baltijas valstīs joprojām ir nevienmērīgs. Vienlaikus Latvijā ir potenciāls stiprināt enerģētisko neatkarību, kombinējot dažādus atjaunīgās enerģijas veidus un enerģijas uzkrāšanas risinājumus.
Tas aktualizē jautājumu – kā un kur šīs tehnoloģijas tiek ieviestas. Latvijā ir izstrādātas Vides aizsardzības vadlīnijas saules parku plānošanai un izvietošanai, kas palīdz izvērtēt teritorijas un mazināt negatīvo ietekmi uz dabas vērtībām. Vadlīnijas pieejamas Latvijas Dabas fonda mājaslapā: https://ldf.lv/.
Seminārs Kalnienā notika projekta “BiodIvErSe” ietvaros un kļuva par plašāko līdz šim rīkoto diskusiju un pirmo iesaistīto pušu tikšanos Vidzemes reģionā par saules paneļu izmantošanas veidiem un to ietekmi uz vidi. Tika uzsvērts, ka saules parku ietekme uz bioloģisko daudzveidību nav viennozīmīga – to nosaka teritorijas izvēle, projekta risinājumi un apsaimniekošanas prakse.
Projekta ietvaros Vidzemes plānošanas reģiona eksperti Rolands Auziņš un Edgars Augustiņš apkopoja risinājumus, kas ļauj apvienot enerģijas ražošanu ar dabas vērtību saglabāšanu – vertikālie paneļi lauksaimniecībā, regulējami risinājumi dārzkopībā, videi draudzīgi peldošie paneļi ūdenstilpēs un saules integrācija degradētās teritorijās.
Kopienas spēks
Kalnienas piemērs rāda, ka energokopiena nav tikai tehnisks projekts. Tā ir kopienas izvēle darīt kopā. Sākot ar vienu projektu – piemēram, sakārtotu pieturu –, rodas idejas nākamajiem darbiem. “Būsim kopā, darīsim kopā, domāsim kopā – un tad radīsies labas idejas,” uzsvēra Krišjānis Upāns, biedrības “KAPO” pārstāvis.
Energokopienas Latvijā vēl ir attīstības sākumposmā, taču Kalnienā redzams, ka enerģija var kļūt par instrumentu, kas ne tikai samazina izmaksas, bet arī stiprina cilvēku sadarbību, mazinot enerģētisko nabadzību un vairojot vietas dzīvotspēju.
Semināra noslēgumā dalībnieki apmeklēja uzņēmumu SIA “Zetech”, kas savā ražotnē uzstādījis saules paneļus ražošanas procesu nodrošināšanai. Tas apliecina, ka atjaunīgās enerģijas risinājumi jau šobrīd praktiski tiek ieviesti arī uzņēmējdarbībā.
Par Vidzemes inovāciju nedēļu
Vidzemes plānošanas reģions Vidzemes inovāciju nedēļu organizē kopš 2019. gada, un tā kalpo kā platforma dialogam starp zinātni, uzņēmējdarbību, publisko pārvaldi un sabiedrību. Tās mērķis ir stiprināt inovācijas kultūru reģionā, veicināt sadarbību un nodrošināt vidi, kur idejas tiek pārvērstas praktiskos risinājumos. Semināru organizēja biedrība “Energokopiena KALNIENA”, biedrība “KAPO”, Gulbenes novada pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģiona projekts “BiodIvErSe”.
