E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 32908
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Mājoklis
2
2
2
2

Kurš var balsot par mājas uzkrājuma fonda iemaksu palielināšanu

J
jautā:
09. jūnijā, 2024
Gunta

Labdien! Vai dzīvokļu īpašnieku kopsapulces dalībnieku reģistrācijas lapā dzīvokļu īpašnieku biedrības priekšsēdētāja drīkst parakstīties un balsot visu to biedrības biedru vietā, kuri nav ieradušies uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci (pilnvaru nav)? Notiek balsošana par daudzdzīvokļu mājas remonta uzkrājuma fonda iemaksu palielināšanu. 

A
atbild:
10. jūnijā, 2024
Inese Helmane
LV portāls

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, kā arī pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. 

Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos.  

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, arī par daudzdzīvokļu mājas remonta uzkrājuma fonda iemaksu palielināšanu. 

Savukārt dzīvokļu īpašnieku biedrība ir jādibina tāpēc, lai labāk varētu pārvaldīt māju, lai tā būtu subjekts, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un var pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību uz pilnvarojuma pamata, iepriekš LV portālam ir skaidrojis zvērināts advokāts Jānis Lapsa 

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 23. panta otro daļu biedrības sastāvā jābūt vismaz diviem biedriem. 

Likuma 36.pants nosaka biedru sapulces sasaukšanu, bet 37. pants – biedru sapulces norisi. 

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 40. panta 1. daļu tiesa, pamatojoties uz biedrības biedra, valdes locekļa, revidenta (arī citas institūcijas, ja tas noteikts statūtos) pieteikumu, var atzīt biedru sapulces lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai ir pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par biedru sapulces lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas. 

Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemtais lēmums patērētāja ieskatā nav likumīgs, tad viņš ir tiesīgs vērsties tiesā. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturto daļu tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.

Vairāk par mājas pārvaldīšanu var izlasīt publikācijā “Dzīvokļu īpašnieku biedrība un dzīvokļu īpašnieku kopība – kas un par ko lemj”.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 27 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas