Atlaišanas pabalsta izmaksas gadījumi un apmēri valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem ir noteikti Valsts un pašvaldību institūciju atlīdzības likuma 17. pantā. Saskaņā ar Atlīdzības likuma 17. panta pirmajā prim daļā noteikto atlaišanas pabalstu darbiniekam, kuru nodarbina saskaņā ar Darba likumu, izmaksā Atlīdzības likuma 17. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā noteiktajā apmērā, ievērojot šā panta otrās un ceturtās daļas noteikumus, ja darba līgums tiek uzteikts šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos (tai skaitā, ja ar darbinieku tiek izbeigtas amata (dienesta, darba) attiecības sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu) vai pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu, 101. panta pirmās daļas 6. vai 11. punktu.  

Savukārt Atlīdzības likuma 17. panta trešajā daļā noteikts papildu nosacījums, kad atlaišanas pabalstu neizmaksā: ja darbiniekam, kuru atbrīvo no amata (dienesta, darba), pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto, piedāvā nodibināt vai turpināt amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi tajā pašā vai citā institūcijā un ja darbinieks šim piedāvājumam piekrīt. Proti, ja darba devējs piedāvā darbiniekam turpināt vai nodibināt darba pienākumu izpildi tajā pašā vai citā institūcijā un darbinieks attiecīgajam piedāvājumam piekrīt, atlaišanas pabalsts darbiniekam nav izmaksājams, jo minētajos apstākļos nav konstatējams nodarbinātības zaudējums, – uzteiktais darbs tiek turpināts tajā pašā vai citā institūcijā. 

Lai noteiktu, vai jūsu situācijā ir izmaksājams atlaišanas pabalsts, Valsts darba inspekcijas ieskatā nepieciešams vērtēt, vai konkrētajā gadījumā darbiniekam ir divi atšķirīgi darba devēji, respektīvi, vai pagasta pārvalde un skola ir divi atšķirīgi darba devēji. To, kas ir darba devēji, var noskaidrot jūsu darba līgumos. Proti, vai konkrētie nodarbinātības apstākļi atbilst blakus darbam Darba likuma 91. panta izpratnē (vienam darbiniekam noslēgti vairāki darba līgumi ar vairākiem darba devējiem), vai arī attiecīgajos nodarbinātības apstākļos darbiniekam ir viens darba devējs (abos gadījumos darba devējs ir viens, parasti – pašvaldības administrācija). Tam, ka abas iestādes tiek finansētas no vienas pašvaldības vai ka pašvaldībai ir centralizētā grāmatvedība, nav izšķirošas nozīmes. Papildus minams, ka pašvaldība nolikumos var definēt, kas Darba likuma izpratnē uzskatāms par darba devēju – visa pašvaldība vai katra tās iestāde.  

Ja darbinieks ir nodarbināts blakus darbā un darba līguma uzteikšanas pamats ir tāds, kas rada pamatu atlaišanas pabalsta izmaksai pie viena darba devēja, Valsts darba inspekcijas ieskatā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu, ievērojot Atlīdzības likuma 17. pantā noteiktos nosacījumus, kaut arī darbinieks turpina strādāt uz cita darba līguma pamata citā pašvaldības iestādē. Šāda situācija arī neatbilst Atlīdzības likuma 17. panta trešās daļas noteikumiem par atlaišanas pabalsta neizmaksāšanu. 

Turpretī, ja darbinieks nodarbināts pie viena darba devēja, Valsts darba inspekcijas ieskatā šādā gadījumā atlaišanas pabalsts nav izmaksājams, jo darba tiesiskās attiecības turpinās pie konkrētā darba devēja.  

Jāpiebilst, ka Atlīdzības likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktā atlaišanas pabalsta lielums tiek aprēķināts atbilstoši darbinieka nepārtrauktam nodarbinātības periodam valsts vai pašvaldības institūcijās. Minētā panta otrā daļa paredz īpašus nodarbinātības perioda skaitīšanas noteikumus. Proti, saskaņā ar Atlīdzības likuma 17. panta otro daļu darbinieka nodarbinātību uzskata par nepārtrauktu arī tad, ja laiks no amata (dienesta, darba) tiesisko attiecību izbeigšanas valsts vai pašvaldības institūcijā līdz to atsākšanai tajā pašā vai citā valsts vai pašvaldības institūcijā nav ilgāks par diviem gadiem. Pārtraukuma laiku neieskaita Atlīdzības likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktajā nostrādātajā laikā. Tādējādi nodarbinātības laikā, kuru izmanto atlaišanas pabalsta lieluma noteikšanai, ieskaita ne tikai attiecīgajā institūcijā, bet arī jebkurā citā valsts vai pašvaldības institūcijā nostrādāto laiku (pārtraukums – ne ilgāks par diviem gadiem), par kuru nav bijis izmaksāts atlaišanas pabalsts.