Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15. panta pirmo daļu amatpersona (darbinieks) saņem speciālās piemaksas par darbu (dienestu), kas saistīts ar īpašu risku, par nosacījumiem, kas saistīti ar amata (dienesta, darba) specifiku, par diplomātisko rangu, izdienu un speciālo dienesta pakāpi. Speciālās piemaksas, to apmērus un piešķiršanas un izmaksas kārtību reglamentē Ministru kabinets. Savukārt Atlīdzības likuma 15. panta otrajā daļā noteikts, ka par īpašu risku Atlīdzības likuma izpratnē uzskatāms amats (dienests, darbs), kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu ir saistīts ar tik lielā mērā paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai risku darbinieka drošībai un veselībai, ka to nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem. 

Darba aizsardzības likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka saskaņā ar darba aizsardzības vispārīgajiem principiem darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu, kurā ietilpst darba vides iekšējā uzraudzība, tai skaitā darba vides riska novērtēšana. 

MK noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 361) 4. pielikuma 4. punktā noteikts, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku), kuras strādā cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, pienākumu izpilde ir saistīta ar īpašu risku. 

Turpretī saskaņā ar MK noteikumu Nr. 361 22. un 23. punktu amatpersona (darbinieks) par dienestu (darbu), kas saistīts ar īpašu risku, saņem piemaksu līdz 25% no noteiktās mēnešalgas. Piemaksu piešķiršanas kārtību, piemaksu apmēra noteikšanas kritērijus un konkrētus piemaksu apmērus nosaka iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. 

Ievērojot minēto, iestādes vadītājam, ņemot vērā darba vides riska novērtējumu, būtu jānosaka personu vai profesiju (amatu), vai darba vietu saraksts, kurās nodarbinātie veic darbu, kas saistīts ar īpašu risku, attiecīgi nosakot konkrētus piemaksas apmērus, tostarp ņemot vērā, cik daudz amatpersona (darbinieks), pildot amata (darba) pienākumus, ir pakļauts īpašajam riskam.  

Darbiniekam savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā atbilstoši Darba likuma 94. panta pirmajai daļai ir tiesības iesniegt sūdzību darba devējam. Tiesības iesniegt sūdzību, lai aizstāvētu darbinieka tiesības un intereses, ir arī darbinieku pārstāvjiem. Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam sakarā ar sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu. Sūdzībā jāietver prasījums par darba tiesisko attiecību vai darba aizsardzības jautājumiem, kurus darbinieks vēlas atrisināt, piemēram, lūdzot skaidrot darba vides riska novērtēšanas rezultātus un uz to pamata izdarītos secinājumus par īpašo risku darba vietā.  

Tāpat darbiniekam savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu par iespējamiem darba tiesiskās attiecības vai darba aizsardzības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi. 

Ja starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, rodas domstarpības, attiecīgais individuālais tiesību strīds atbilstoši Darba strīdu likumā noteiktajam pēc iespējas izšķirams uzņēmumā. Darba devējs un darbinieku pārstāvji var vienoties par darba strīdu komisijas izveidošanu uzņēmumā, lai izšķirtu individuālus tiesību strīdus, attiecībā uz kuriem nav panākta vienošanās pārrunās starp darbinieku un darba devēju. Ja strīds nav izšķirts uzņēmumā, tas izšķirams tiesā.