E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 32517
Lasīšanai: 4 minūtes

Pašvaldība ir tiesīga izīrēt savas dzīvojamās telpas likumā noteiktajām personām

J
jautā:
01. maijā, 2024
Diana

Labdien! Dzīvojam pašvaldības dzīvoklī, tagad radinieki nolēma man uzdāvināt nekustamo īpašumu. Kādas tam var būt sekas? Vai mums liks izvākties no pašvaldības dzīvokļa? Kad dzīvokli saņēmu, jautāju par to, vai drīkst kaut ko mantot vai pieņemt dāvanas, bija atbilde, ka mēs nekādi necietīsim. Drošībai gribētos saņemt konsultāciju. Paldies! 

A
atbild:
13. maijā, 2024
Lidija Dārziņa
LV portāls

Pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vienīgi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajām personām, ievērojot Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumus. 

Sociālās palīdzības likumā ir uzskaitītas vairākas iedzīvotāju grupas, kurām attiecīgā palīdzība nodrošināma, un kādi apstākļi (materiālais stāvoklis, ārkārtēja situācija u. c.) tiek vērtēti, piešķirot pašvaldības īres dzīvokļa tiesības. 

Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 19. pantā par īres līguma termiņu noteikts: izīrējot dzīvojamo telpu, pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija nosaka, uz kādu termiņu slēdzams īres līgums. 

Dzīvojamo telpu īres likuma 21. pants paredz īrētājam tiesības vienpusēji atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma, ievērojot šā likuma 26. pantā noteikto, vai to izbeigt, ievērojot šā likuma 22., 23., 24. un 25. panta noteikumus. Minētajos pantos uzskaitītajā (īrnieks bojā dzīvojamo telpu; iemitinājis līgumā neparedzētas personas; neveic ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus u. c.) nav iekļauta līguma pirmstermiņa laušana sakarā ar to, ka mainījies statuss, kura dēļ īres mājoklis piešķirts. 

Jautājumā nav norādīts, uz kādu termiņu īres līgums slēgts, jo, pagarinot īres līguma termiņu, no jauna jāvērtē apstākļi, kas dod tiesības uz attiecīgo sociālo atbalstu. 

Likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredzēts, ka pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šā likuma 3. panta 1. punktā minēto palīdzību: 

  • piecus gadus pēc tam, kad attiecīgā persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;
  • piecus gadus pēc tam, kad ar attiecīgās personas piekrišanu tai piederošais dzīvoklis pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā šī persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli;
  • ja personas īpašumā ir šā likuma 16. panta trešās daļas noteikumiem atbilstoša dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa. 

Pašvaldības dome saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad pašvaldībai ir tiesības atteikt personai šā likuma 3. panta 1. punktā minēto palīdzību, ja pirms palīdzības lūgšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus dzīvokļa apstākļus.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 130 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas