Saskaņā ar Darba likuma 114. pantu darba tiesiskās attiecības var izbeigt, darbiniekam un darba devējam vienojoties. Iniciēt darba tiesisko attiecību pārtraukšanu, pamatojoties uz Darba likuma 114. pantu, var gan darbinieks, gan darba devējs. Ja otra puse piekrīt izteiktajam piedāvājumam, vienošanās ir slēdzama rakstveidā. Ja otra puse nepiekrīt vienoties, darba tiesisko attiecību pārtraukšana, pamatojoties uz Darba likuma 114. pantu, nevar notikt. Līdz ar to, ja darbinieks nepiekrīt darba tiesisko attiecību pārtraukšanai, viņam ir tiesības atteikties no šāda veida vienošanās slēgšanas, attiecīgi arī pārtraukt sarunu, kuras mērķis ir vienošanās noslēgšana. 

Savukārt par darbinieka un darba devēja sarunas ieraksta kā pierādījuma darbinieka tiesību aizskārumam izmantošanu Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 28.04.2020. spriedumā lietā Nr. C30407917, SKC-276/2020 paudis atziņu: “Atsevišķos gadījumos var būt pieļaujama darbinieka sarunas ar darba devēju ierakstīšana, neinformējot par to darba devēju, un šī ieraksta izmantošana tiesā par pierādījumu darbinieka aizskarto tiesību aizsardzībai. Izsverot, vai konkrētās lietas apstākļos priekšroka dodama darba devēja tiesībām uz privāto dzīvi vai darbinieka tiesībām, tiesai jāvērtē, kādos apstākļos sarunas ierakstīšana notikusi; kādiem nolūkiem tā ierakstīta; kāds bija sarunas ietvars; kā ieraksts tiek izmantots; vai pastāvēja citi iespējamie pierādījumi, kas tikpat efektīvi varētu pierādīt konkrētā pārkāpuma esību; vai nav notikusi ierakstītās personas pārlieka provocēšana.” 

Ņemot vērā, ka uz audioierakstu var attiekties  personas datu aizsardzības noteikumi, papildus šā jautājuma noskaidrošanai var apsvērt nepieciešamību vērsties Datu valsts inspekcijā. Datu valsts inspekcijas tīmekļvietnē pieejams skaidrojums “Vai drīkst slepeni ierakstīt sarunu darba vietā savai interešu aizsardzībai?”.