Saskaņā ar Darba likuma 149. panta pirmo daļu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kurš nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārām nedēļām (28 kalendārām dienām, kas ietver gan darba dienas, gan nedēļas atpūtas dienas), neskaitot svētku dienas.

Atbilstoši Darba likuma 150. panta pirmajai daļai ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana notiek katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Atbilstoši Darba likuma 149. panta otrajai daļai, darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Savukārt, nosakot ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā apmaksājamo dienu vai stundu skaitu, saskaņā ar Darba likuma 75. panta astoto daļu darba devējam jāņem vērā tas, cik dienu vai stundu atbilstoši nolīgtajam darba laikam vai darba grafikam darbiniekam būtu bijis jāstrādā, ja viņš nebūtu atvaļinājumā.

Vienošanās procesā par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu vienmēr ir būtiski, cik ikgadējā apmaksāta atvaļinājuma kalendāra nedēļu (vai kalendāra dienu) darbinieks vēlas vai arī atbilstoši faktiskajiem apstākļiem viņam ir tiesības izmantot.

Tādējādi, ja darbinieks, kam nolīgta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, vēršas pie darba devēja ar rakstveida iesniegumu par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu, konkrēti norādot izvēlēto atvaļinājuma izmantošanas laiku, piemēram, no 18.12.2023. līdz 29.12.2023., un:

• lūdz atvaļinājuma periodu nepagarināt par svētku dienām, tad pēdējā atvaļinājuma diena ir 29.12.2023. (darbā ir jāierodas 02.01.2024.). Ņemot vērā, ka plānotā atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, t. i., 24.12.2023., 25.12.2023., 26.12.2023., kas atvaļinājumā atbilstoši Darba likuma 149. pantā noteiktajam netiek ieskaitītas, uzskatāms, ka darbinieks būs izmantojis ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vienu kalendāra nedēļu un divas kalendāra dienas jeb 9 kalendāra dienas (no uzkrājuma noņemams attiecīgi izmantotais kalendāra nedēļu vai dienu skaits). Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā apmaksājamas ir 8 darba dienas – 18.12.2023., 19.12.2023., 20.12.2023., 21.12.2023., 22.12.2023., 27.12.2023., 28.12.2023., 29.12.2023.;
• lūdz atvaļinājuma periodu pagarināt par svētku dienām, tad, tā kā plānotā atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, t. i., 24.12.2023., 25.12.2023., 26.12.2023., kas atvaļinājumā atbilstoši Darba likuma 149. pantā noteiktajam netiek ieskaitītas, atvaļinājums pagarinās par trīs kalendārajām dienām, kas nav svētku dienas, t. i., 30.12.2023., 02.01.2024., 03.01.2024., jo 31.12.2023. un 01.01.2024. ir svētku diena. Tādējādi pēdējā atvaļinājuma diena ir 03.01.2024. (darbā ir jāierodas 04.01.2024.). Izmantojot atvaļinājumu no 18.12.2023. līdz 03.01.2024., uzskatāms, ka darbinieks būs izmantojis ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vienu kalendāra nedēļu un piecas kalendāra dienas jeb 12 kalendāra dienas (no uzkrājuma noņemams attiecīgi izmantotais kalendāra nedēļu vai dienu skaits). Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā apmaksājamas ir 10 darba dienas – 18.12.2023., 19.12.2023., 20.12.2023., 21.12.2023., 22.12.2023., 27.12.2023., 28.12.2023., 29.12.2023., 02.01.2024., 03.01.2024.;
• iesniegumā nav norādīta informācija par atvaļinājuma perioda pagarināšanu/nepagarināšanu par svētku dienām, tādēļ attiecīgais jautājums darbiniekam un darba devējam būtu jāprecizē, jo atbilstoši Darba likumā noteiktajam par izmantojamo ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laika periodu darbinieks un darba devējs vienojas.

Ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt viņam noteiktajā darba dienā, tad darbiniekam saskaņā ar Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktu izmaksājama atlīdzība atbilstoši Darba likuma 74. panta trešajai daļai: ja tiek saņemta laika alga – nolīgtā darba samaksa, ja tiek saņemta akorda alga – vidējā izpeļņa. Piemēram, ja darbiniekam ir noteikta laika alga, piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai un svētku diena iekrīt pirmdienā, tad viņam ir jāsaņem atlīdzība par šo svētku dienu (nolīgtā darba samaksa), jo tā ir darbiniekam noteiktā darba diena, bet darbinieks neveic darbu tā iemesla dēļ, ka valstī šī diena ir noteikta kā svētku diena. Minētais noteikums neattiecas uz gadījumu, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā (attaisnotā prombūtnē). Samaksai par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma periodu piemērojami Darba likuma 73., 75. panta noteikumi. Saskaņā ar Darba likuma 73. pantu darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Precizējot minēto, Darba likuma 75. panta astotajā daļā noteikts, ka par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

Tas arī nozīmē – ja 01.01.2024. (svētku diena, pirmdiena) ir ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma periodā ietilpstoša diena, tad uz attiecīgo svētku dienu nav attiecināmi Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punkta un trešās daļas noteikumi. Savukārt, ja 01.01.2024. nav ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma periodā ietilpstoša diena un darbinieks neveic darbu šajā dienā tā iemesla dēļ, ka valstī šī diena ir noteikta kā svētku diena, tad uz attiecīgo svētku dienu ir attiecināmi Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punkta un trešās daļas noteikumi.