Saskaņā ar Darba likuma 136. panta pirmo daļu virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Savukārt Darba likuma 140. panta piektajā daļā noteikts, ka summētā darba laika organizācijas gadījumā par virsstundu darbu uzskatāms darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika.

Par virsstundu darbu summētā darba laika gadījumā paskaidrojams, ka virsstundu aprēķināšana (konstatēšana), līdz ar to virsstundu darba atlīdzināšana tiek veikta, noslēdzoties pārskata periodam. Piemēram, ja summētā darba laika pārskata periods nolīgts viens mēnesis, virsstundu darba atlīdzināšana tiek veikta, noslēdzoties pārskata periodam – kalendāra mēnesim.

Tāpat summētā darba laika organizācijas gadījumā svarīgi elementi ir pārskata periods un darba grafiks. Veidojot grafiku, darba devējam ir pienākums sabalansēt darbinieka darba un atpūtas laiku atbilstoši attiecīgajam darbiniekam noteiktajam normālajam darba laikam pārskata periodā. Summētā darba laika organizācija ir piesaistīta normālajam darba laikam, kas savukārt tiek noteikts piecu vai sešu dienu darba nedēļas ietvaros. Tāpēc darbinieka faktiski nostrādātais darba laiks tiek salīdzināts ar attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku – astoņām vai septiņām stundām dienā, 40 vai 35 stundām nedēļā. Šāds normālā darba laika attiecināmības princips ir nostiprināts tiesu praksē.

Darbinieka attaisnota prombūtne, piemēram, atvaļinājums, darbnespēja u. tml., normālā darba laika stundu daudzumā netiek ieskaitīta. Lai aprēķinātu darbinieka individuālo normālā darba laika stundu daudzumu, kas darbiniekam būtu jānostrādā viņam noteiktajā pārskata periodā, lai neveidotos virsstundas, no attiecīgā pārskata perioda normālā darba laika stundām jāatņem konkrētajam darbiniekam noteiktā normālā darba laika stundu daudzums attaisnotās prombūtnes laikā.

Ja pārskata periodā darbinieka nostrādāto stundu skaits pārsniedz darbinieka normālo darba laiku, konstatējams virsstundu darbs.

Piemēram, 2023. gada decembrī normālā darba laika stundu skaits piecu dienu darba nedēļai veidoja 152 stundas, bet sešu dienu darba nedēļai – 156. Līdz ar to, ja darbiniekam nolīgts summētais darba laiks, kas piesaistīts normālā darba laika piecu dienu darba nedēļai, un ja pārskata periods ir viens mēnesis, un ja pārskata periodā 2023. gada decembrī darbiniekam nav bijušas prombūtnes, tad normālais darba laiks, ko darbiniekam būtu jānostrādā konkrētajā pārskata periodā (2023. gada decembrī), lai neveidotos virsstundas, ir 152 stundas. Ja darbinieks konkrētajā pārskata periodā nostrādājis virs 152 stundām, attiecīgās pārsnieguma stundas uzskatāmas par virsstundām.

Lai atlīdzinātu virsstundu darbu, iespējami divi risinājumi:

• izmaksājama piemaksa par virsstundu darbu (Darba likuma 68. pants);
• vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību (Darba likuma 136. panta devītā daļa).

Otrajā gadījumā jāņem vērā: saskaņā ar Darba likuma 136. panta desmito daļu, ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu darbu, bet to aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas, bet, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, to piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības.