Saskaņā ar Darba likuma 144. panta pirmo daļu vispārīgā gadījumā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās. Savukārt Darba likuma 135. pantā noteikts, ka pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks laiks. No minētā secināms, ka svētku dienas un pirmssvētku dienu stundas ietekmē mēneša normālā darba laika stundu daudzumu, to samazinot.

Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktā noteikts darba devēja pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumā, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.

Šīs normas mērķis ir nodrošināt, lai tajos gadījumos, kad strādājamo darba dienu skaits samazinās valstī noteikto svētku dienu dēļ, darbiniekam netiktu samazināta darba samaksa. Šādas atlīdzības paredzēšana pēc būtības noteic arī to, ka attaisnoti kavētais darba laiks darbiniekam nav jānostrādā citā laikā, bet ir uzskatāms par apmaksātu prombūtni.

Proti, darbiniekam tiek izmaksāta atlīdzība par tām potenciālajām darba dienām, kuras ir iekritušas svētku dienā un kurās darbiniekam nav bijusi iespēja veikt darbu, bet viņš to būtu veicis, ja valstī nebūtu noteikta svētku diena.

Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktā ietvertais princips, ka darbiniekam ir tiesības saņemt atlīdzību, ja viņš neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, ir attiecināms uz ikvienu darbinieku, neatkarīgi no darba samaksas apmēra, nolīgtā darba laika un darba laika organizācijas. Tātad arī attiecībā uz darbiniekiem, kuriem nolīgts summētais darba laiks un darbs tiek plānots ar darba grafiku.

Līdz ar to svētku diena, kurā darbinieks neveic darbu, ir uzskatāma par apmaksājamu dienu, ja tā vispārīgā gadījumā būtu darbinieka darba diena. Piemēram, ja darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai un svētku diena iekrīt otrdienā, tad darbiniekam ir jāsaņem atlīdzība par šo svētku dienu, jo tā ir darbiniekam noteiktā darba diena, bet darbinieks neveic darbu, tāpēc ka valstī šī diena ir noteikta kā svētku diena. Tāpat, ja darbiniekam ir summētais darba laiks un atbilstoši darba grafikam darbiniekam šajā dienā būtu jāveic darbs, ja tā nebūtu svētku diena, bet darbinieks neveic darbu tā iemesla dēļ, ka valstī šī diena ir noteikta kā svētku diena (darba devējs šā iemesla dēļ grafikā konkrēto dienu nenosaka par darba dienu), darbiniekam ir jāsaņem atlīdzība par attiecīgo svētku dienu. Turklāt attaisnoti kavētais darba laiks darbiniekam nav jānostrādā citā laikā, bet ir uzskatāms par apmaksātu prombūtni. Šāda atziņa pausta arī Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 5. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA-433/2019.