Vispirms jāsaprot, kas un uz kāda pamata pieaicināja komunālās saimniecības dienesta darbinieku ūdens skaitītāja nomaiņai. Vai tā bija mājas pārvaldnieka kompetence (līgums starp mājas pārvaldnieku un komunālās saimniecības dienestu), vai arī pats komunālās saimniecības dienests mājā pilda arī pārvaldnieka funkciju. No minētā būs atkarīgs, kam primāri būs pienākums atlīdzināt zaudējumus.

Otrkārt, jāsaprot, vai ūdens noslēgšanas vārsts (ventilis), kurš tika sabojāts skaitītāja maiņas procesā, ir attiecināms uz mājas koplietošanas ūdensapgādes sistēmu (kopīpašums).

No jautājuma (par incidenta likvidēšanu un sekām) pirmšķietami secināms, ka minētais ventilis ir attiecināms uz mājas koplietošanas inženiertehnisko komunikāciju tīklu (pirmais noslēdzošais ventilis no ūdensapgādes stāvvada (līdz skaitītājam)).

Dzīvokļa īpašuma likuma 3. pants nosaka: atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Atbilstoši 4. pantam kopīpašumā esošajā daļā ietilpst:

• dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

Ņemot vērā minēto, ūdensvada noslēdzošais ventilis ir daļa no mājas kopīpašuma mājas ūdensapgādes inženierkomunikāciju sistēmas un tas nav dzīvokļa īpašnieka atsevišķais īpašums.

Līdz ar to neatkarīgi no ūdens noplūdes iemesla (nolietojies inženiertehnisko komunikāciju tīkls vai komunālās pārvaldes darbinieka kļūda), atsevišķā īpašuma īpašnieks pie notikušā nav vainojams.

Tādējādi zaudējumu atlīdzināšanas pienākums primāri gulstas uz skaitītāja nomainītāju (komunālās saimniecības dienestu), jo minētajam darbiniekam bija jāpārliecinās par veicamo darbu drošību. Ja tiktu konstatēts būtisks risks darbu veikšanā, tad pirms skaitītāja nomaiņas būtu jāvēršas pie namu pārvaldnieka un jāiztukšo ūdensapgādes sistēma.

Sekundāri ir vērtējama mājas pārvaldnieka atbildība notikušajā, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” mājas pārvaldniekam ir regulāri jāapseko inženiertehniskās komunikācijas (vedot attiecīgu žurnālu), un, ja koplietošanas komunikāciju sistēma ir tādā nolietojuma stāvoklī, ka tā apdraud mājas funkcionēšanu (fizisku saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos) un ilgtermiņa pastāvēšanu, tad pārvaldniekam šis jautājums jānodod izskatīšanai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

Ņemot vērā minēto, jums ir nepieciešams:

1. saņemt no avārijas dienesta aktu par notikušo ūdens noplūdi un tās iemesliem;
2. fiksēt jūsu īpašuma applūdināšanas faktu un zaudējumu apmēru. Faktu var fiksēt zvērināts tiesu izpildītājs (Tiesu izpildītāju likuma 74. panta otrais punkts);
3. sagatavot zaudējumu (remontdarbu) aprēķinu (tāme), ko var izdarīt jebkurš būvspeciālists, kurš remontē dzīvojamās telpas;
4. iesniegt pretenziju mājas pārvaldniekam un komunālās saimniecības dienestam (personīgi pret parakstu vai ierakstītā pasta sūtījuma veidā), pieprasot kompensēt jums nodarītos zaudējumus.

Konkrētajā situācijā piesaistāmas būs arī pārvaldnieka un komunālās saimniecības dienesta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompānijas.