Suns ir dzīvnieks, kura riešana ir dabiska izpausmes forma, tomēr suni ir iespējams pakļaut dresūrai un treniņiem par reaģēšanu vai nereaģēšanu uz apkārtējiem kairinājumiem. Ja kaimiņu suns rej (trokšņo) un reaģē uz garāmgājējiem, tas varētu nozīmēt, ka suns nav trenēts vai dresēts nereaģēt uz apkārtējiem kairinājumiem. Ja suņa riešana ir traucējoša, personai ir tiesības ar iesniegumu vērsties kompetentajās iestādēs – Pārtikas un veterinārajā dienestā, pašvaldības policijā vai Valsts policijā –, kuras izvērtēs situāciju un rīkosies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

Spēkā esošie normatīvie akti tieši neregulē jautājumu par suņa riešanas radīto troksni, tomēr Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 411 “Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi” nosaka dzīvnieku īpašnieka pienākumus, kas jāievēro, turot suni. Turklāt Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta otrās daļas 3. punktā noteikts, ka dzīvnieka īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Minētā likuma 5. panta trešajā daļā norādīts: “Ja dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt šā panta otrajā daļā minētos pienākumus, dzīvnieku:  

• atsavina personai, kura spēj pildīt šos pienākumus;
• nodod dzīvnieku patversmei;
• nogalina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Gadījumos, kad tiek saņemta sūdzība par suņa riešanu vai gaudošanu un kompetentās iestādes konstatē, ka tā nav saistīta ar dzīvnieka labturības prasību pārkāpumiem vai cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku (par ko ir paredzēta administratīvā atbildība), dzīvnieka īpašniekam tiek dots pietiekami ilgs laika periods, lai novērstu vai samazinātu dzīvnieka vēlmi pastāvīgi riet vai gaudot. Dzīvnieks būtu atsavināms tikai tajos gadījumos, kad tiek apdraudēta dzīvnieka veselība vai dzīvība.