Latvijā kopš 2011. gada 1. maija ir spēkā Eiropas Konvencija par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību, kuras 6. pantā “Vecuma ierobežojums, iegūstot dzīvnieku īpašumā” noteikts, ka mājas (istabas) dzīvniekus nedrīkst pārdot personām, kas jaunākas par 16 gadiem, bez vecāku vai citu personu, kurām ir vecāku atbildība, skaidri izteiktas piekrišanas. Patlaban Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajos aktos nav noteikti citi vecuma ierobežojumi attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku iegūšanu.

Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāze ir izveidota ar mērķi nodrošināt mājas (istabas) dzīvnieku izsekojamību, un tajā obligāti ir jāreģistrē suņi un brīvprātīgi var reģistrēt kaķus un mājas (istabas) seskus, kas apzīmēti ar mikroshēmu.

Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 21. pantā noteikto mājas (istabas) dzīvnieka pasi izsniedz un dzīvnieku datubāzē pirmreizēji reģistrē praktizējošs veterinārārsts. Kārtība, kādā mājas (istabas) dzīvnieks tiek reģistrēts datubāzē, ir noteikta Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 359 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”. Dzīvnieka īpašnieks vai viņa pilnvarota persona saskaņā ar noteikumu Nr. 359 7. punktu uzrāda personu apliecinošu dokumentu un sniedz ziņas par dzīvnieka īpašnieku praktizējošam veterinārārstam, kurš šo informāciju reģistrē datubāzē.

Datubāzē ziņas par dzīvnieka īpašnieku tiek reģistrētas atbilstoši mājas (istabas) dzīvnieka pasē norādītajai informācijai. Praktizējošam veterinārārstam, izdodot mājas (istabas) dzīvnieka pasi un reģistrējot dzīvnieku datubāzē, nav noteikts pienākums pārbaudīt, kā konkrētais dzīvnieks nonācis pie tā īpašnieka. Šāds pienākums būtu nesamērīgs slogs praktizējošam veterinārārstam, ievērojot Civillikumā noteiktos veidus, kādā dzīvnieku iespējams iegūt īpašumā. Ievērojot minēto, ieraksts datubāzē nav uzskatāms par īpašumtiesību pierādījumu.

Šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikts personas minimālais vecums, uz kuras vārda datubāzē var reģistrēt mājas (istabas) dzīvnieku, tomēr datubāzē reģistrētajam dzīvnieka īpašniekam ir jānodrošina visi dzīvnieku aizsardzības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktie dzīvnieka īpašnieka pienākumi, kas būtu jāņem vērā jebkurai personai, kura vēlas iegūt dzīvnieku īpašumā. Nepilngadīgas personas tiesības un rīcība ir ierobežota, jo bērns atrodas vecāku aprūpē, proti, atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta pirmajā daļā noteiktajam un Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Tātad bērna vecākiem ir pienākums rūpēties arī par dzīvnieku, kurš pieder bērnam.

Saskaņā ar noteikto Administratīvās atbildības likumā pie administratīvās atbildības ir saucama fiziskā persona, kura līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegusi 14 gadu vecumu. Nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīvajiem pārkāpumiem primāri piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, nevis administratīvo sodu.