Darba grafika sastādīšana ir darba devēja pienākums, viņam atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba laikam jānodrošina darbinieks ar darbu. Darba devējam ir pienākums darbiniekus laikus iepazīstināt ar sastādīto darba grafiku.  

Kā norādījusi Valsts darba inspekcija, termiņam, kādā darbinieks tiek iepazīstināts ar nākamā mēneša darba grafiku, jābūt saprātīgam, lai darbiniekam nepastāvētu objektīvi šķēršļi izpildīt savu saistību un veikt darba pienākumus darba grafikā noteiktajā darba laikā. Faktam, ka darbinieks ir iepazīstināts ar darba grafiku, jābūt pierādāmam, piemēram, iepazīstinot darbinieku ar darba grafiku pret parakstu, izsūtot darbiniekam darba grafiku uz darba e-pastu u. tml. 

Tātad, iepazīstoties ar darba grafiku, jūs varat darba devējam lūgt iespēju to mainīt. Tostarp lūgt paredzēt brīvdienu sestdien, svētdien. Summētā darba laika un maiņu darba laika gadījumā darbinieki var tikt nodarbināti sestdienās un svētdienās, vienlaikus ievērojot tiesības uz atpūtas laiku. 

Atpūtas laika jēdzienu un organizāciju regulē Darba likuma 143. pants, nosakot: 

“Nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas. Šo noteikumu var nepiemērot, ja ir noteikts summētais darba laiks. 

Ja noteikta piecu dienu darba nedēļa, darbiniekam piešķir divas nedēļas atpūtas dienas; ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, – vienu nedēļas atpūtas dienu. Abas nedēļas atpūtas dienas parasti piešķir pēc kārtas. 

Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Tomēr, ja uzņēmumā ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētdienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā.”