Kopīpašums apgrūtina dzīvi kopīpašniekiem, jo īpašuma tiesības uz vienu veselu priekšmetu pieder visiem kopīpašniekiem, iepriekš LV portālam ir skaidrojusi Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore, Dr. iur. Inga Kudeikina.

No Civillikuma 1068. panta un turpmākajiem pantiem izriet, ka:

• ar kopīpašuma priekšmetu var rīkoties tikai visi kopīpašnieki kopā;
• katram no kopīpašniekiem ir veto tiesība, kuru nevar atņemt ar balsu vairākumu;
• visi kopīpašnieki samērīgi ar katra daļu saņem visus labumus, kādus kopējā lieta dod, un tādā pašā samērā arī nes zaudējumus, kādi tai ceļas;
• uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Civillikuma 1073. pants nosaka: “Ja kāds nekustamā īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība (2060. panta 2. daļa un 2062. pants), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ – izpirkuma tiesība (1381. un turpmākie panti).

Ja izlietot pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības pieteicas reizē vairāki kopīpašnieki, tad viņi atsavināto daļu iegūst kopīgi un sadala to savā starpā līdzīgās daļās, ja paši nevienojas citādi.”

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jautājumos pieļauj izmantot Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto kārtību arī gadījumā, kad sadalīšana dzīvokļu īpašumos faktiski nav veikta. Attiecīgi, ja kopīpašniekiem piederošajām domājamajām daļām atbilst lietošanā nodots dzīvoklis, tad atbilstoši dzīvokļu skaitam, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto dzīvokļu īpašnieku kopības balsošanas kārtību, tiek pieņemti lēmumi.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. panta 4. daļa nosaka: “Lēmumus, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā – pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu –, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu, un tie ir saistoši ikvienam dzīvojamās mājas kopīpašniekam.”

Lai pieņemtu lēmumu par Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punktā minētajiem jautājumiem (kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu), nepieciešams “par” balsojums vismaz no trijām ceturtdaļām visu dzīvokļu īpašnieku. Vairāk par to varat lasīt publikācijā LV portālā “Kopīpašuma daļas lietošanas kārtības noteikšana”.

Vairāk par kopīpašumu varat lasīt publikācijās LV portālā: “Kas jāzina, iegādājoties daļas kopīpašumā”, “Kā sadzīvot kopīpašumā”, “Kopīpašums un šķēršļi tā sadalīšanai”.