SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
08. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Mājoklis
16
16

Kopīpašuma daļas lietošanas kārtības noteikšana

Ja iedzīvotāji vēlas ierīkot bērnu rotaļu laukumu un kāds dzīvokļa īpašnieks tam nepiekrīt, tad šis jautājums atbilst Dzīvokļu īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punktam un šim nolūkam ir nepieciešama divu trešdaļu dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Savukārt, ja iepriekš iekārtots rotaļu laukums tiek papildināts ar jaunām iekārtām, tad tā nebūs kopīpašuma daļas lietošanas kārtības noteikšanas maiņa.

FOTO: Austra Helēna Žaggere, LETA

Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu. Taču, lemjot par atsevišķiem jautājumiem, kas attiecas uz Dzīvokļa īpašuma likumu, nereti rodas šaubas, vai normatīvais regulējums tiek saprasts pareizi. Šajā LV portāla skaidrojumā par to, uz kādām situācijām var attiecināt kopīpašuma daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā.

īsumā
  • Dzīvokļa īpašums vienmēr prezumē kopīpašuma tiesiskās attiecības, jo īpašniekam pieder ne tikai atsevišķs dzīvoklis, bet arī attiecīgās kopīpašuma domājamās daļas, kas tiesiski nav dalāmas.
  • Atsevišķa kopīpašnieka tiesības kopīpašumā ir vairāk ierobežotas nekā viena īpašnieka tiesības uz nedalītu lietu.
  • Kopīpašuma daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā galvenokārt var attiecināt uz situācijām, kas nosaka dalītu iezīmētu lietošanu, piemēram, autostāvvietai, pagraba vai bēniņu telpām.
  • Lai pieņemtu lēmumu par Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punktā minētajiem jautājumiem (kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu) nepieciešams “par” balsojums vismaz no trijām ceturtdaļām visu dzīvokļu īpašnieku.
  • Dzīvokļu īpašnieki var pieņemt jebkuru lēmumu, kas skar kopīpašuma daļu, un, piemēram, lietošanas kārtībā noteikt, ka pagalmā nevar uzstādīt šūpoles, batutu u. c.

Dzīvokļa īpašums vienmēr prezumē kopīpašuma tiesiskās attiecības, jo īpašniekam, kā noteikts Dzīvokļa īpašuma likuma 2. pantā, pieder ne tikai atsevišķs dzīvoklis, bet arī attiecīgās kopīpašuma domājamās daļas, kas tiesiski nav dalāmas, saka zvērināts advokāts Dr. iur. Imants Muižnieks

Aizliedz vienpersonisku lietošanu

Lai gan vispārējs princips paredz netraucētu īpašuma tiesību īstenošanu, Civillikuma 1068. pants (ciktāl tas piemērojams dzīvokļa īpašuma gadījumā) nosaka tādus īpašuma tiesību aprobežojumus, kas aizliedz vienpersonisku rīcību ar kopīpašuma priekšmetu bez citu kopīpašnieku piekrišanas, turpina I. Muižnieks. Šāda regulējuma sekas ir tādas, ka atsevišķa kopīpašnieka tiesības kopīpašumā ir vairāk ierobežotas nekā viena īpašnieka tiesības uz nedalītu lietu.

Minētais regulējums balstās kopīpašuma institūta būtībā un nodrošina tādu tiesisko stāvokli, lai ikviena kopīpašnieka tiesības būtu aizsargātas un visu kopīpašnieku savstarpējās attiecībās tiktu ievērots taisnīgums.

Arī Satversmes tiesa savā 2011. gada 15. oktobra spriedumā lietā Nr. 2011-01-01 ir atzinusi Civillikuma 1068. panta pirmo daļu par atbilstošu Satversmes 105. pantam.

Civillikuma 1068. pants nosaka: rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.

Savukārt Satversmes 105. pants paredz: ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

Kopīpašuma lietošanas kārtības maiņa

Tātad, ja īpašumā ir dzīvoklis, tad ir ļoti iespējams, ka ik pa laikam jāiesaistās lēmuma pieņemšanā par kopīpašuma daļu labiekārtošanu vai lietošanas kārtības noteikšanu.

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders skaidro, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punktu par kopīpašuma daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā pamatā var attiecināt uz situācijām, kas nosaka dalītu iezīmētu lietošanu katram dzīvokļa īpašniekam, piemēram, autostāvvietai, pagraba vai bēniņu telpām.

“Tas ir ārkārtīgi fundamentāls jautājums un nozīmē, ka viens no dzīvokļa īpašniekiem nedalīti grib lietot konkrētas kopīpašuma daļas, tās ekskluzīvi ir tikai viņa lietošanā. Piemēram, vēlas mantu glabātavu bēniņos tikai savām vajadzībām,” tā M. Auders.

Jāpiebilst, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 17. panta 7.1 daļa nosaka: lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16. panta otrās daļas 2. punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams “par” balsojums vismaz no trijām ceturtdaļām visu dzīvokļu īpašnieku.

Savukārt 16. panta sestā daļa nosaka: dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

M. Auders atbildēja uz vairākiem LV portāla lasītāju iesūtītajiem jautājumiem, kuri, iespējams, varētu attiekties uz kopīpašuma daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā, bet kuri drīzāk ne. 

Bērnu spēļu laukums nama pagalmā

Jautājums: Dzīvojam daudzdzīvokļu mājā, kuru pārvalda dzīvokļu īpašnieku biedrība (36 dzīvokļi). Zeme atrodas kopīpašumā. Mājas pagalmā ir bērnu rotaļu laukums. Daļa iedzīvotāju nolēma uzstādīt futbola vārtus (vēl vienu bērnu spēļu laukumu) blakus mājai (10 metrus no logiem). Kādā kārtībā būtu jāpieņem lēmums par futbola vārtu uzstādīšanu?

Atbilde: Ja rotaļu laukums tiek papildināts ar jaunām iekārtām, tad uz šo gadījumu neattiecas 16. panta otrās daļas 2. punkts – tā nebūs kopīpašuma daļas lietošanas kārtības noteikšanas maiņa. Tā būs jauna rotaļu vai sporta ierīces uzstādīšana, kuru lemj ar balsu vairākumu – 50% plus viena balss. Piemājas teritorijā jau ir iezīmēts, ka konkrēta tās daļa ir domāta tikai bērnu rotaļu laukumam.

Savukārt, ja iedzīvotāji vēlas ierīkot vēl vienu bērnu rotaļu laukumu un kāds dzīvokļa īpašnieks tam nepiekrīt, tad šis jautājums jau atbilst 16. panta otrās daļas 2. punktam.

Ja grib nojaukt šķūņus kopīpašumā

Jautājums: Ir jāsakārto pagalms, kurā ir vairāki veci, pussabrukuši šķūņi. Dažiem dzīvokļu īpašniekiem tur stāv malka. Pārējie īpašnieki piedāvā nojaukt šķūņus un malku turēt pagrabā. Zeme atrodas kopīpašumā. Kāds pants attiecas uz šo jautājumu, un cik balsu ir nepieciešams, lai šķūņus nojauktu?

Atbilde: Šajā gadījumā vajadzētu 50% plus vienu balsi, taču, ņemot vērā konkrēto situāciju, var būt juridiskas nianses, kad ir vajadzīga visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Kāpēc visu? Tāpēc, ka šo gadījumu var traktēt arī kā kopīpašuma daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu – 16. panta otrās daļas pirmais punkts).

Batuta uzstādīšana

Jautājums: Daudzdzīvokļu māja, viens no dzīvokļu īpašniekiem kopējā teritorijā vēlas uzstādīt batutu. Tas ir pārvietojams priekšmets bez pamatiem. Vai šis jautājums atbilst Dzīvokļu īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punktam un tam ir nepieciešama divu trešdaļu balsu piekrišana?

Atbilde: Koplietošanas teritorijā viss pieder visiem un visi to var lietot un gūt maksimālu labumu. Tātad arī batutu var izmantot visi. Līdz ar to tas nav lēmums, par kuru būtu jālemj dzīvokļu īpašnieku kopībai, jo tā nav pastāvīga ierīce. Ja kāds no dzīvokļu īpašniekam ceļ pretenzijas, tad, pieņemot dzīvokļa īpašnieku kopības lēmumu ar 50% plus vienu balsi, batutu uzstādīt var aizliegt.

M. Auders batuta uzstādīšanu kopējā daudzdzīvokļu mājas teritorijā salīdzina ar piknika rīkošanu, kad sabrauc ciemiņi un nav nekādu ierobežojumu – nevajag noteikt lietošanas kārtību, ka drīkst rīkot pikniku. Cits piemērs – kopējā teritorijā var uzstādīt pārnēsājamās šūpoles.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis atzīst, ka dzīvokļu īpašnieki var pieņemt jebkuru lēmumu, kas skar kopīpašuma daļu, un, piemēram, lietošanas kārtībā noteikt, ka nevar uzstādīt ne šūpoles, ne arī batutu. Tomēr tas nenozīmē, ka bez lēmuma un lietošanas kārtības nav iespējams lietot kopīpašuma daļu.

Traktē iespējami plaši

I. Muižnieks uzskata, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punkts ir tulkojams iespējami plaši, neattiecinot to tikai uz lietošanas veidu.

“Manā ieskatā ar jēdzienu “kopīpašuma daļas lietošanas kārtība” ir aptverama jebkāda kopīpašuma daļas izmantošana, kas var sniegt materiālu vai nemateriālu labumu kopīpašniekam (tostarp rotaļlaukumu un autostāvvietu izveidošana, šķūņu nojaukšana u. tml.),” akcentē zvērināts advokāts.

Labs saturs
16
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU