Kopīpašuma gadījumā būs nepieciešams atsevišķs pirkuma līgums ar katru kopīpašnieku, jo kopīpašnieku rīcību ar šādu īpašumu regulē Civillikuma piektajā apakšnodaļā noteiktie “Īpašuma aprobežojumi”.

Jāvērš uzmanība, ka tiesību normu regulējums, atsavinot nekustamā īpašuma domājamās daļas, paredz ne tik daudz pārējo kopīpašnieku piekrišanu šādam darījumam, cik šo kopīpašnieku tiesību iegādāties atsavināmās kopīpašuma domājamās daļas vai arī no tā atteikties.  

Civillikuma 1067. pants noteic, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.

Civillikuma 1073. pants paredz: ja kāds nekustama īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība (Civillikuma 2060. p. otrā daļa un 2062. p.), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ: izpirkuma tiesība (1381. p. un turpmākie panti).

Jāsecina, ka atbilstoši likuma regulējumam kopīpašnieks, kas savu īpašuma daļu nolēmis pārdot, pēc pirkuma līguma noslēgšanas ar trešo personu piedāvā to (atsavināmā nekustamā īpašuma daļu) izpirkt jūsu gadījumā otrajam kopīpašniekam. Ja kopīpašnieks atsakās, tikai tad pārdevējs savu domājamo daļu var pārdot kādai trešajai personai.

Taču, ja īpašnieks šādu piedāvājumu nav izteicis un savu kopīpašuma domājamo daļu ir pārdevis kādai trešajai personai, kas nav kopīpašnieks, tad otrajam kopīpašniekam ir izpirkuma tiesības. Izpirkuma tiesība ir tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās (Civillikuma 1381. pants). Izpirkuma prasību var pieteikt gada laikā, kas ir prasības noilguma termiņš, skaitot no tās dienas, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda. Turklāt otrajam kopīpašniekam ir tiesības iegādāties īpašuma daļu par to cenu, ko maksājusi šī trešā persona.

Pirkuma līgumu puses var sagatavot patstāvīgi, un pēc līguma parakstīšanas tas ir jāiesniedz (jānosūta) otrajam kopīpašniekam.

Otra kopīpašnieka piekrišana darījumam nepieciešama tikai tādēļ, lai pārliecinātos, vai kopīpašnieks nevēlēsies iegūt savā īpašumā atsavināmo kopīpašuma daļu.