Lai vērtētu, kāds darba laika organizēšanas veids konkrētajām darba tiesiskajām attiecībām būtu piemērojams, jāapzina visi faktiskie nodarbināšanas noteikumi. Darba laiku var organizēt kā:

• maiņu darbu (Darba likuma 139. panta regulējums);
• summēto darba laiku (Darba likuma 140. panta regulējums).

Maiņu darbu nosaka, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, bet šādā gadījumā maiņas ilgums nedrīkst pārsniegt attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas darba laiku. Darbs maiņās ir jebkāds maiņu darba organizēšanas paņēmiens, kad darbinieki nomaina viens otru tajās pašās darba vietās saskaņā ar noteiktu veidu, ietverot rotējošo maiņu darbu, kas var būt nepārtraukts vai ar pārtraukumiem. Darbinieki var strādāt dažādos laikos dienā vai naktī. Darba kārtības noteikumos jānosaka katras maiņas sākums un beigas, kā arī pārtraukumi atpūtai maiņā. Konkrētu maiņu, kurā darbiniekam veicams darbs, darba devējs nosaka maiņu grafikā. Aizliegts norīkot darbinieku divās maiņās pēc kārtas, un darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar maiņu grafikiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā.

Summēto darba laiku nosaka, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu (t. i., rodas nepieciešamība to pārsniegt). Summētā darba laika organizācijas gadījumā darbinieka darba un atpūtas laiku darba devējs organizē ar darba grafiku tā, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Summētā darba laika ietvaros jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. Atpūtas laiku darbiniekam piešķir nekavējoties pēc darba veikšanas, darba devējam nodrošinot, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku.

Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, darba devējam ir pienākums par to rakstveidā informēt darbinieku, norādot pārskata perioda ilgumu:

• darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem, bet darba koplīgumā – ne ilgāku par 12 mēnešiem;
• ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis;
• valsts un pašvaldību institūciju darbiniekam, kam noteikts summētais darba laiks, tā atskaites periods ir četri mēneši, ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts cits atskaites periods.

Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, darba devējam ir pienākums laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku.