Labklājības ministrija informē, ka tiesības uz Latvijas valsts vecuma pensiju nav atkarīgas no tā, vai personai ir vai nav Latvijas pilsonība. Tiesības uz vecuma pensiju ir personai, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu (2023. gadā – 64 gadi un 6 mēneši) un kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Vecuma pensiju katram piešķir un aprēķina individuāli, par pamatu ņemot pensijas sākuma kapitālu (aprēķināts, ņemot vērā personas darba stāžu līdz 1995. gada beigām un vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laika periodā no 1996. gada līdz 1999. gadam), pensijas kapitālu (aprēķināts, ņemot vērā no 1996. gada 1. janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas), kā arī personas vecumu pensijas piešķiršanas brīdī.

No jautājuma nav noprotams, vai personai pensija Latvijā ir jau piešķirta vai vēl nav piešķirta.

Ja pensija Latvijā ir piešķirta, tad saskaņā ar likuma Par valsts pensijām 38. pantā noteikto personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, Latvijas Republikā piešķirtās valsts pensijas izmaksa turpināma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi. Latvijā piešķirtās valsts pensijas izmaksa ārvalstīs dzīvojošajiem tiek nodrošināta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos Nr. 542 “Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs” noteikto kārtību, pieprasot dzīvības apliecināšanu. Saskaņā ar minēto noteikumu 7. punktu, lai turpinātu pensijas izmaksu, persona, kura izbraukusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, katru gadu periodā no 1. oktobra līdz 15. decembrim iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu. To var izdarīt šādos veidos:

• personīgi ierodoties VSAA nodaļā;
• nosūtot pa pastu, elektroniski vai iesniedzot ar pilnvarotās personas starpniecību. Šajā gadījumā pieprasījumam pievieno ne agrāk kā mēnesi pirms nosūtīšanas vai iesniegšanas dienas izsniegtu notariālu apliecinājumu, ka pensijas saņēmējs un apgādājamais, kuram ir tiesības uz pensiju, ir dzīvs.

Ja pensija Latvijā vēl nav piešķirta, tad likuma Par valsts pensijām 3. pants noteic, ka tiesības uz valsts pensiju ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs un valstīs, ar kurām ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, dzīvojošām personām tiesības uz pensiju nosaka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu vai Saeimas apstiprinātos starptautiskos līgumus. Latvija ir noslēgusi līgumus sociālās drošības jomā ar Ukrainu (1999), Kanādu (2006), Baltkrievijas Republiku (2010), Krievijas Federāciju (2011), Austrāliju (2013) un Gērnsiju (2021). Papildus tam ir spēkā 1992. gada 5. novembra Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par savstarpēju pensiju izmaksu (noslēgts notu apmaiņas veidā), kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (turpmāk – Apvienotā Karaliste) dzīvojošām personām pensiju piešķiršana un izmaksa pēc izstāšanās no Eiropas Savienības tiek nodrošināta, pamatojoties uz Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti, no otras puses, Protokolu par sociālā nodrošinājuma koordināciju.

Personai, kura pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas un kurai nav tiesību uz pensiju atbilstoši iepriekš minētajam, saskaņā ar likuma Par valsts pensijām nosacījumiem ir tiesības uz Latvijas valsts vecuma pensiju, ja ir uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs.

Personai, kura izbrauks uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas valsts vai līgumvalsts, vecuma pensiju izmaksās no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķināto pensijas apmēru.

Veselības ministrija var sniegt tikai vispārīgu atbildi par iespējām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, jo jautājumā nav minēts, uz kādu valsti pilsone ir nolēmusi pārcelties. Katrā valstī ir noteikta sava kārtība, kā iedzīvotājiem tiek nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi. Līdz ar to iesniedzējai ir pašai jāinteresējas par iespējām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus izvēlētajā valstī. Ja izvēlētā valsts ir Eiropas Savienībā, tad var vērsties attiecīgās valsts kontaktpunktā, kas sniegs informāciju par veselības aprūpi attiecīgajā valstī un to saņemšanas kārtību. Informācija par ES valsts kontaktpunktiem.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde norāda: iegūstot tādas valsts pilsonību, ar ko nav pieļaujama dubultpilsonība, personai saskaņā ar Pilsonības likuma 23. panta otrās daļas regulējumu 30 dienu laikā jāiesniedz iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Detalizēta informācija un iesnieguma paraugs pieejams PMLP mājaslapā.