Darba likuma 140. panta piektajā daļā noteikts, ka summētā darba laika organizācijas gadījumā par virsstundu darbu uzskatāms darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika.

Tādējādi darbiniekam virsstundu darba atlīdzināšana tiek veikta, noslēdzoties darba līgumā nolīgtajam pārskata periodam.

Kā norāda Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa, veidojot grafiku, darba devējam ir pienākums sabalansēt darbinieka darba un atpūtas laiku atbilstoši attiecīgajam darbiniekam noteiktajam normālajam darba laikam pārskata periodā. “Summētā darba laika organizācija ir piesaistīta normālajam darba laikam, proti, darbinieka faktiski nostrādātais darba laiks tiek salīdzināts ar attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku – 8 vai 7 stundām dienā, 40 vai 35 stundām nedēļā. Šāds normālā darba laika attiecināmības princips nostiprināts tiesu praksē.

Darbinieka attaisnota prombūtne, tai skaitā atvaļinājums, darbnespēja u. tml., normālā darba laika stundu daudzumā netiek ieskaitīta. Lai aprēķinātu darbinieka individuālo normālā darba laika stundu daudzumu, kas darbiniekam būtu jānostrādā viņam noteiktajā pārskata periodā, lai neveidotos virsstundas, no attiecīgā pārskata perioda normālā darba laika stundām jāatņem konkrētajam darbiniekam noteiktā normālā darba laika stundu daudzums attaisnotās prombūtnes laikā.”

Darbnespējas lapu B slima bērna kopšanai apmaksā VSAA. Ja darbnespējas lapa B slima bērna kopšanai tika izsniegta laikā, kad jums pēc darba grafika ir brīvdienas, tad šis laiks netiek ieskaitīts darba laikā.

Virsstundu darbs ir konstatējams, ja pārskata periodā darbinieka nostrādāto stundu skaits pārsniedz darbinieka normālo darba laiku.