Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš komentē, ka patiešām ir dzīvojamās mājas, kur ūdensvadi iemūrēti sienās vai grīdā, un vērtē to kā specifisku situāciju. Taču viņš uzsver, ka arī tad dzīvokļa īpašnieka pienākums ir nodrošināt brīvu piekļuvi kopīpašuma daļai – inženierkomunikācijām (Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta septītā daļa). Taču meistariem nav viegli noteikt, tieši kurā vietā ūdens sācis tecēt, jo mēdz būt tā, ka sūce ir vienā vietā, bet ūdens sakrājas un sāk tecēt citur.

Ja jautājumā minētās avārijas notiek bieži, ja īpašnieka dzīvoklī lauž sienu un grīdu vienā un tajā pašā vietā, tad jādomā par izceļamu sienas un grīdas paneļu izveidi, lai vajadzības gadījumā vajadzīgajiem mezgliem var ērti piekļūt. „Ja to izdarīt nav iespējams, tik un tā ir jāsaprot, ka šāda problēma ir un mājā nevar atstāt tekošu ūdeni, avāriju nenovēršot,” skaidro V.Peipiņš.

„Taču tiem, kuri grīdu vai sienas uzlauza (ja vien bojājumi netiek nodarīti tādēļ, ka iepriekš pieejamās vietas dzīvokļa remonta gaitā patvaļīgi aizmūrētas), viss ir arī jāsaved kārtībā. Ja to neizdara un dzīvokļa īpašniekam bojājumi jānovērš pašam, tad rēķins par remonta izmaksām jāiesniedz apsaimniekotāja komunālajā dienestā, kam zaudējumi ir jāapmaksā. Ja tas netiek darīts, tad atliek vērsties tiesā, lai tēriņus piedzītu vispārējā kārtībā. Es ieteiktu dzīvokļa īpašniekam situāciju izvērtēt: ja tehniskie bojājumi notiek bieži, ja tie ir ļoti apgrūtinoši, varbūt no problēmas atteikties, šo dzīvesvietu mainot pret citu?” Tad, problēmas, protams, pārmantos nākamie dzīvokļa iemītnieki.