Par Jūsu minēto problēmu Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis pauž šādu viedokli:

„Šo jautājumu vēlos aplūkot no otras puses – ja māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad  mājas pārvaldīšana un iekšējo inženiertīklu uzturēšana jebkurā gadījumā ir dzīvokļu īpašnieku pienākums. Dzīvokļu īpašnieku kopība (visi dzīvokļu īpašnieki kopā) izvēlas mājas pārvaldnieku. Tālāk visus iepriekš minētos jautājumus dzīvokļu īpašnieki var pārrunāt ar pārvaldnieku. Ja dzīvokļa īpašnieks šaubās, ka mājas pārvaldnieks vai strādnieks, kurš zvana pie durvīm un vēlas kaut ko šajā atsevišķajā īpašumā darīt (komunikācijas ir kopīpašums), patiešām ir apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieks, tad, protams, dzīvokļa īpašnieks var pieprasīt dokumentu, kas apliecina personas identitāti un ierašanās mērķi. Tad strādnieks ies pie darba devēja un prasīs, lai izsniedz šādu izziņu. Ar personas datiem un rīkojumu doties uz attiecīgo objektu.

Bet jāatzīst, ka manā praksē (Ģ.Beikmanis vada SIA CDzP – red.) šādi gadījumi nav bijuši. Ja kādas mājas dzīvokļu īpašnieki vēlas ieviest šādas īpašas formalitātes, tad mājas pārvaldīšanas līgumā tādus īpašus punktus, abām pusēm vienojoties, var ietvert.

Taču, ja viens cilvēks izvirza īpašas prasības un tas nesaskan ar pārējo dzīvokļu īpašnieku vēlmēm, tad šādu kārtību ieviest nevarēs. Dzīvokļa īpašnieks var doties pie mājas pārvaldnieka un personiski noskaidrot visus domstarpību cēloņus un saskaņot, kad un kurus strādniekus viņš ir ar mieru ielaist savā īpašumā.

Šādai rīcībai tomēr nāk līdzi arī atbildība: ja remontētāji avārijas situācijā nevar operatīvi piekļūt komunikācijām, viņš būs pārkāpis paša minēto Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumu. Taču avārijas gadījumā, ja nepieciešams remonts, strādniekam vienam dokumentam parasti ir jābūt – darba uzdevumam.

Ir ļoti iespējams, ka avārijas vietu uzreiz nevar atklāt un izrādās - ūdens noplūde īstenībā ir citur. Tā mēdz gadīties vecās mājās, kur komunikācijas ir savu laiku nokalpojušas: tur bojājumus var atrast tikai ar meklēšanas metodi. Tādēļ ir jāievēro pirmais noteikums – komunikācijām ir jābūt pieejamām.

Kārtība, cik ilgā laikā avārijas seku novēršanas gaitā radītie defekti ir jālikvidē un kā tiek segti zaudējumi, parasti ir noteikta pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā.

Ja dzīvokļu īpašnieki māju nav pārņēmuši un tā palikusi pašvaldības uzņēmuma pārvaldībā, tad kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.”