Kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas (LNĪPA) vadītājs Vitolds Peipiņš, minētajā gadījumā Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (DZĪKS) veic mājas pārvaldnieka un apsaimniekotāja funkcijas, un uz tās darbību attiecināmas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normas. Tas nozīmē, ka arī DZĪKS, tāpat kā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” vai jebkurai dzīvokļu īpašnieku biedrībai, kas pārvalda māju, ir likumā noteiktā kārtībā jāatskaitās iedzīvotājiem par to, kā ir tērēta nauda. Gada sākumā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē ir jāapstiprina pārvaldnieka sagatavotais budžets, kurā arī ir strukturēti uzrādīts, cik daudz tiks tērēts algām.

Dzīvokļa īpašuma likums reglamentē, ka dzīvokļu īpašnieki ar balsu vairākumu lemj un apstiprina visus mājas apsaimniekošanai svarīgos jautājumus (Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pants un 17.pants.)

V.Peipiņš norāda, ka pēc jautājumā ietvertās informācijas var secināt – minētā DZĪKS sniedz nekvalitatīvu pakalpojumu, un ir divas iespējas – vai nu mainīt valdi, vai izvēlēties citu pārvaldnieku.

Taču valdi var mainīt tikai kooperatīva biedru sapulce (kas faktiski ir tās vienīgā funkcija). Lai tas nenotiktu šaurā lokā, ieteicams, lai kooperatīvajā sabiedrībā būtu vairāk par 51% dzīvokļu īpašnieku.

Vērsties tiesā ir katra indivīda tiesības, bet tas nav vienkāršs process, un ir vajadzīgs iepriekšējs sagatavošanās darbs un lietpratīga pārstāvniecība, lai nenonāktu zaudētājos.

Vispirms gan ieteiktu dzīvokļu īpašniekiem iedziļināties Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un pilnvērtīgi izmantot tā dotās tiesības sadarbībā ar mājas pārvaldnieku. Ja tas nav iespējams, var vērsties pēc padoma LNĪPA.