Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā ir noteikts: „Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

1. piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
2. segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;
3. norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);
4. maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;
5. maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;
6. saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;
7. nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu;
8. pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.”

Tā kā lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku ir nobalsojuši par to, ka mājas pārvaldīšana ir nododama dzīvokļu īpašnieku biedrībai, mazākumam šis lēmums ir saistošs un izpildāms. Apsaimniekošanas līgumu dzīvokļa īpašnieks var arī neparakstīt, taču, tā kā pakalpojumus viņš saņem, tad, kā likumā noteikts, viņa pienākums ir par šiem pakalpojumiem samaksāt. Pārvaldnieka pienākums ir dzīvokļa īpašniekam rēķinu piegādāt, un to var iemest pastkastītē, ja citādi nodot nav iespējams. Ja dzīvokļa īpašnieks par pakalpojumiem nemaksā ilgstoši, tad pārvaldnieks viņu rakstiski brīdina par iespējamu tiesvedību parādu piedziņai un nākamais solis – lietas ierosināšana tiesā.