Labdien! Dzīvoju 16 dzīvokļu mājā, no kuras mūsu ģimenei ( 2 īpašniekiem) pieder 1/4 daļa ( atsevišķa kāpņu telpa). Vai likumiski ir iespējams atdalīties no mājas pārvaldības formas DzĪKS, jo lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku laicīgi nemaksā rēķinus un praktiski esam vienīgie, kas uztur visu māju. Esam ar mieru arī turpmāk segt ūdens, elektrības un kanalizācijas rēķinus, jo nav iespējams ierīkot atsevišķi. Ir ierīkota alternatīva apkure, noslēgts atsevišķs līgums par atkritumu izvešanu. Visi remontdarbi, kas ir veikti konkrētai kāpņu telpai- siltināšana, kosmētiskais remonts, logu un durvju maiņa utt. tika segti no personīgajiem līdzekļiem, jo biedrībai nekad nav naudas.
Dzīvokļa īpašuma likums (2.pants) nosaka - dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.
Kopīpašumā ietilpst (4.pants) dzīvojamās mājas un tās ārtelpu ārējās norobežojošās konstrukcijas, iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas, starpstāvu pārsegumi, koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma. Tādējādi, piemēram, bēniņi, pagrabtelpas, jumts, par ko jārūpējas visai dzīvokļu īpašnieku kopībai, nav sadalāmi atsevišķai apsaimniekošanai un Jūsu ģimene diemžēl nevar atdalīties no DzīKS un sākt atsevišķu saimniekošanu.
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš jautājumu papildus vēl komentē šādi: „Saskaitot šīs mājas 16 domājamās daļas, veidojas viens vesels jumts, ārējās sienas, zemesgabals, inženierkomunikācijas un viss pārējais. Bet ir jāsaprot viens – ja ir maza māja, tad arī ieņēmumi tās apsaimniekošanai ir mazi. Manuprāt, tā ir galvenā problēma, kādēļ apsaimniekotājam vienmēr ir par naudas. Mazai un lielai mājai administratīvās izmaksas ir gandrīz vienādas, bet, ja izdala uz kvadrātmetriem, mazai mājai tās iznāks trīsreiz lielākas. Lai mazu māju varētu normāli pārvaldīt un apsaimniekot, tad tarifs būtu jānosaka trīsreiz vai četrreiz lielāks, jo nekad apsaimniekošanai nevarēs citādi iekasēt tik lielu naudu, kā, piemēram, no simt dzīvokļu mājas.
Ar nemaksātājiem ir jāstrādā – jācenšas piedzīt parādus, kaut vai to pakāpenisku nomaksu, kas, neatlaidīgi strādājot un pareizi argumentējot, arī izdodas (varu teikt pēc savas pieredzes).”
No parādiem nekad nebūs iespējams izvairīties visā pilnībā, uzskata V.Peipiņš, bet tos var samazināt tiktāl, ka tas netraucē apsaimniekošanas procesam. Ja tas neizdodas, tad gan pret parādniekiem jāvēršas tiesā.
Ja ¼ daļas mājas dzīvokļu īpašnieku domā, ka viņi prastu saimniekot labāk, tad var vērsties DzĪKS valdē ar saviem priekšlikumiem, iesaistīties tās darbā un, galu galā, sasaukt dzīvokļu īpašnieku sapulci un valdi nomainīt.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!