Darba tiesiskajās attiecībās darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darba vietā.

Obligātās veselības pārbaudes veikšana ir darbinieka atbildība.

Saskaņā ar Darba likuma 82. pantu darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi (OVP) gadījumos, kad šādas pārbaudes veikšana paredzēta normatīvajos aktos vai darba koplīgumā vai kad pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai un veselībai. Šajā gadījumā izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, sedz darba devējs.

MK noteikumu Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 4.2.2. punkts nosaka, ka ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes veikšanai darba devējs nodarbinātos nosūta:

• ja mainās veselībai kaitīgie darba vides faktori vai īpašie apstākļi;
• pēc arodslimību ārsta vai arodveselības un arodslimību ārsta norādījuma tos nodarbinātos, kas strādā līdzīgos darba apstākļos kā nodarbinātais, kuram arodslimību ārsts konstatējis arodslimības pazīmes, kas attīstījušās viņa darba vietā esošo veselībai kaitīgo darba vides faktoru iedarbības rezultātā;
• ja arodslimību ārsts obligātās veselības pārbaudes kartes II sadaļas 12. punktā pie īpašajām piezīmēm un ieteikumiem norādījis nākamās ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes termiņu;
• pēc nodarbinātā vai uzticības personu pieprasījuma, ja ir pamats domāt, ka veselībai kaitīgie darba vides faktori negatīvi ietekmē nodarbinātā veselību;
• pēc darba devēja iniciatīvas jebkurā citā termiņā, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, tai skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā.

Ja darba ņēmējs neveic OVP norādītajā termiņā, darba devējam, pamatojoties uz Darba likuma 58. panta trešo daļu, ir tiesības ar rakstveida rīkojumu atstādināt nodarbināto no darba, neizmaksājot darba samaksu par atstādināšanas laiku. Atstādināt darbinieku nav atļauts, ja OVP nav veikta objektīvu apstākļu dēļ, piemēram, ir nepieciešams specifisks medicīnisks izmeklējums, kas nav pieejams mēneša laikā, darbinieks bijis noslogots darbā vai ir citi pamatoti iemesli.

Par darba devēja prasību neizpildi, tostarp gadījumā, ja darbinieks neveic OVP, darba devējam ir tiesības piemērot disciplinārsodu. Par iespējamajiem disciplinārsodiem varat lasīt atbildē uz e-konsultāciju “Darbinieku disciplinārsodi”.

Disciplinārsodam – tiesiski izteiktai piezīmei vai rājienam – var būt dažādas sekas. Tiesu praksē atzīts, ka piemērotais sods ir kritērijs, lai atkārtota pārkāpuma gadījumā darba devējs būtu tiesīgs darbiniekam uzteikt darba līgumu, piemērojot kā pamatojumu Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1.–5. punktu. Skatīt AT Civillietu departamenta spriedumu lietā SKC-281/2011. Darba devēja uzteikuma termiņu ietekmē uzteikumā norādītais likumīgais pamatojums. Uzteikuma termiņus nosaka Darba likuma 103. pants. Izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam darba attiecību pēdējā dienā ir pienākums izmaksāt darbiniekam galīgo aprēķinu.