Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Pēdējā darba diena ir laiks, kad prom aizejošais darbinieks veic pēdējos darbus un nokārto pēdējās saistības – nodod darba dokumentus, instrumentus, biroja tehniku, arhivē darba e-pastu, atbrīvo darba galdu, ģērbtuves skapīti utt. Noteiktas darbības veic arī darba devējs – pieņem nododamos dokumentus, instrumentus, aprīkojumu u. c. Tāpat viņa pienākumos ir gādāt, lai darbiniekam tiktu izmaksāta pēdējā darba samaksa. Savstarpējās sarunās to mēdz saukt par “galīgo aprēķinu”, un, tā kā jautājums saistīts ar naudu, ir svarīgi zināt, kādiem mērķiem vispārīgi kalpo pēdējais darba samaksas aprēķins, no kā tas veidojas un kad tas var būt noderīgs darbiniekam. Skaidrojumu sniedz Valsts darba inspekcija.
“Tāda jēdziena “galīgais aprēķins” Darba likumā nav. Taču praksē šo jēdzienu lieto gadījumā, kad ar darbinieku tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības, un atlaišanas dienā darba devēja pienākums ir aprēķināt un izmaksāt darbiniekam visas viņam pienākošās naudas summas sakarā ar darba tiesisko attiecību pārtraukšanu,” skaidro Valsts darba inspekcijas (VDI) darba tiesību nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.
Kādiem mērķiem kalpo darba samaksas galīgais aprēķins?
No darba samaksas aprēķinā iekļautās informācijas darbinieks var iegūt informāciju par darba devēja izmaksāto darba samaksu, ieturētajiem nodokļiem un veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī nostrādātajām stundām, tajā skaitā virsstundām un nakts laikā un svētku dienās nostrādātajām stundām. Līdz ar to darbinieks var pārliecināties, vai darba devējs ir aprēķinājis un apmaksājis visas faktiski nostrādātās stundas, kā arī izmaksājis citas summas, kas darbiniekam no darba devēja jāsaņem, piemēram, neizmantoto atvaļinājuma kompensāciju proporcionāli nostrādātajam laikam.
Kas veido darba samaksas galīgo aprēķinu?
Parasti tā ir vēl neizmaksātā darba samaksa par pēdējo nostrādāto laika periodu līdz atlaišanas dienai, atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu, nereti arī atlaišanas pabalsts. Jāpiezīmē, ka atlaišanas pabalstu neizmaksā visiem darbiniekiem. To izmaksā tikai Darba likuma 112. pantā minētajos gadījumos.
Kad darbiniekam ir jāsaņem galīgais aprēķins – pēdējā darba samaksa?
Visi maksājumi, kas darbiniekam pienākas no darba devēja, darba attiecības izbeidzot, ir jāsaņem pēdējā darba dienā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav veicis darbu, viņam pienākošās naudas summas izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad darbinieks pieprasījis aprēķinu. Tas izriet no Darba likuma 128. panta regulējuma.
Vai darba samaksas galīgais aprēķins darba devējam ir jāizsniedz rakstveidā – līdzīgi kā “algas lapiņa”?
Jā, tāpat kā pastāvošajās darba tiesiskajās attiecībās, ik mēnesi atbilstoši Darba likuma 71. pantam, izmaksājot darba samaksu, darba devējam ir pienākums izsniegt darba samaksas aprēķinu, tāpat arī, pārtraucot darba tiesiskās attiecības un izmaksājot darbiniekam visas pienākošās naudas summas atlaišanas dienā, darba devējam ir pienākums izsniegt darba samaksas aprēķinu.
Kādā formā galīgais aprēķins – “algas lapiņa” – ir jāizsniedz?
To iespējams izsniegt darbiniekam klātienē vai nosūtot uz darbinieka e-pasta adresi, ja tā ir norādīta darba līgumā kā saziņas līdzeklis, vai darbinieka e-adresi, ja tāda ir. Informāciju var nosūtīt arī pa pastu ierakstītā sūtījumā uz darbinieka darba līgumā norādīto dzīvesvietas adresi.
Vai darbinieks ir tiesīgs prasīt darba devējam galīgā aprēķina dokumenta sagatavošanu pēc darba attiecību izbeigšanas?
Jā, darbinieks ir tiesīgs rakstveidā prasīt darba devējam darba samaksas aprēķina izsniegšanu, nosūtot to darba devējam ierakstītā pasta sūtījumā vai parakstot ar elektronisko parakstu.
Uzņēmumā ir prakse, ka darba samaksas aprēķinu nosūta uz darbinieka e-pastu. Darba attiecības ar darbinieku tiek izbeigtas ar darba devēja uzteikumu, kas nosūtīts darbiniekam atvaļinājuma laikā pa pastu ierakstītā sūtījumā, tādējādi atgriešanās darbā un piekļuve e-pastam nav iespējama. Vai darbiniekam ir jāsaņem galīgā aprēķina dokuments?
Ja uzņēmumā ir ierasta prakse sūtīt darba samaksas aprēķinu uz darbinieka e-pastu, tad uzņēmumam ir jānodrošina piekļuve šim e-pastam. Ja darbiniekam šī piekļuve ir liegta, uzņēmumam būtu jānodrošina iespēja darbiniekam iepazīties ar darba samaksas aprēķinu, piemēram, nosūtot to pa pastu ierakstītā sūtījumā uz darbinieka darba līgumā norādīto dzīvesvietas adresi, uz darbinieka e-pasta adresi, ja tā ir norādīta darba līgumā kā saziņas līdzeklis, vai darbinieka e-adresi, ja tāda ir.
Kā darbinieks var pārliecināties, vai pēdējās izmaksātās naudas summas aprēķins ir korekts?
Iepazīstoties ar darba samaksas aprēķina saturu, darbiniekam ir tiesības vērsties pie darba devēja un lūgt izskaidrot darba samaksas aprēķinu (piemēram, par kādu laika periodu ir aprēķināta atlīdzība par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ikgadējo papildatvaļinājumu u. tml.). Ja darba devējs atsakās izskaidrot darba samaksas aprēķinu vai darbinieks nepiekrīt izskaidrotajam darba samaksas aprēķinam un uzskata, ka darba devējs nav izmaksājis visas viņam pienākošās naudas summas, tad darbiniekam saskaņā ar Darba strīdu likumu ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par savlaicīgi neizmaksātās darba samaksas piedziņu. Tāpat darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu un lūgt pārbaudīt veiktā darba samaksas aprēķina atbilstību Darba likuma normām.
Kā darbiniekam vajadzētu rīkoties, ja viņš konstatē, ka darba samaksas aprēķinā norādītā informācija par nodokļu nomaksu nesakrīt ar informāciju, kas sniegta VID un VSAA, tādējādi ir problēmas ar bezdarbnieka pabalsta vai citu valsts sociālo pabalstu saņemšanu?
Ja darbiniekam ir izmaksātas visas viņam pienākošās naudas summas, bet nav veikta pareiza nodokļu nomaksa, darbiniekam par nodokļu nomaksas jautājumiem ir tiesības vērsties Valsts ieņēmumu dienestā.
Kā jārīkojas darbiniekam, kas, darba attiecības izbeidzot, nesaņem darba samaksu un citas viņam pienākošās summas?
Darba likuma 128. panta pirmā daļa noteic, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav veicis darbu, viņam pienākošās naudas summas izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad darbinieks pieprasījis aprēķinu.
Līdz ar to ir būtisks apstāklis, vai atlaišanas dienā darbinieks veica darbu. Ja veica, tad darba devējam bija pienākums izmaksāt visas darbiniekam pienākošās naudas summas atlaišanas dienā.
Algas lapiņa ļauj darbiniekam pārliecināties, vai darba devējs ir veicis darba samaksas aprēķinu un izmaksu par visām faktiski nostrādātajām stundām.
Ja atlaišanas dienā darbinieks nav veicis darbu, tad darbiniekam rakstveidā jāvēršas pie darba devēja ar aprēķina pieprasījumu, pieprasot izmaksāt visas viņam pienākošās naudas summas. Pieprasījums jāraksta divos eksemplāros, no kuriem viens paliek pašam darbiniekam, otrs tiek sūtīts darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi. Pie sava pieprasījuma eksemplāra darbiniekam jāpievieno “Latvijas pasta” kvītis, kas apliecina pieprasījuma nosūtīšanas faktu darba devējam.
Ja darbinieks šādu pieprasījumu nav rakstījis un saskaņā ar iepriekš spēkā esošā darba līguma nosacījumiem darba devējs nav izmaksājis visas darbiniekam pienākošās naudas summas algas izmaksas dienā, tad darbiniekam savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai saskaņā ar Darba strīdu likumu ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par darba devēja savlaicīgi neizmaksātas darba samaksas piedziņu. Tāpat darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu, aizpildot veidlapu.
Iesniegumu var iesniegt klātienē vai elektroniski portālā www.latvija.lv. Iesniegums noformējams valsts valodā, tam vēlams pievienot darba līgumu, kā arī saraksti ar darba devēju, ja tāda bija veikta, u. c. darbinieka ieskatā iesniegumā norādīto faktu apstiprinošus dokumentus.
Kāds ir noilguma termiņš darbinieku prasījumiem par darba samaksas piedziņu?
Darba likuma 31. pants paredz, ka visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. Jāpiebilst, ka darbinieki ir atbrīvoti no tiesas nodevu nomaksas un šos prasījumus tiesa izskata prioritārā kārtībā.
