Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mūsu uzņēmumā normālā darba laikā strādājošajiem darbiniekiem ir 5 (piecu) dienu darba nedēļa ar 2 (divām) nedēļas atpūtas dienām (sestdiena un svētdiena). Taksācijas periods virsstundu laika uzskaitei ir 1 (viens) mēnesis.
Lai nodrošinātu steidzamu, iepriekš neparedzētu darbu pabeigšanu noteiktajā laikā, kā arī citos Darba likumā paredzētajos gadījumos, uzņēmums iesaista darbiniekus darbā viņu nedēļas atpūtas laikā. Saskaņā ar Darba likuma 43. panta 4. daļu darbiniekam 14 dienu laikā jāpiešķir līdzvērtīga kompensējošā atpūta un jānodrošina ne mazāk par diviem atpūtas periodiem, no kuriem katrs nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas.
Dažreiz veidojas situācijas, kad darbinieks tiek iesaistīts darbā nedēļas atpūtas laikā pēdējās mēneša brīvdienās un piešķirt viņam kompensējošo atpūtu attiecīgajā mēnesī vairs nav iespējams. Līdz ar to šajā mēnesī darbiniekam veidojas virsstundas, kas ir jāapmaksā dubultā. Savukārt, piešķirot darbiniekam iepriekš minēto kompensējošo atpūtu, nākamajā mēnesī viņam veidojas nepilns darba laiks.
Jautājumi:
1. Vai konkrētajā mēnesī izveidojies nepilns darba laiks ir jāskaita kā dīkstāve un darbiniekam par šo laiku jāsaglabā viņam noteiktā darba samaksa?
2. Vai, ja darbinieks tiek iesaistīts darbā nedēļas atpūtas laikā un ir iespēja viņam piešķirt līdzvērtīgu kompensējošo atpūtu tajā pašā mēnesī, neveidojot virsstundas, viņam tiek izmaksāta noteiktā mēneša darba samaksa?
3. Ko nozīmē līdzvērtīga kompensējošā atpūta darbiniekam, kurš nedēļas atpūtas laikā tika iesaistīts darbā uz trim stundām? Vai darba devējam ir jāņem vērā, ka darbiniekam ir traucētas brīvdienas, un viņš drīkst piešķirt darbiniekam pilnu atpūtas dienu?
4. Vai būtu pieļaujams apmaksāt darbiniekam gan virsstundas, gan piešķirt līdzvērtīgu kompensējošo atpūtu?
Ja darbiniekam pārskata periodā ir attaisnota prombūtne, piemēram, piešķirts līdzvērtīgs atpūtas laiks par virsstundu darbu, atvaļinājums, darbnespēja u. tml., šis prombūtnes laiks normālā darba laika stundu daudzumā netiek ieskaitīts. Lai šādā situācijā aprēķinātu darbinieka individuālo normālā darba laika stundu daudzumu, kas darbiniekam būtu jānostrādā viņam noteiktajā pārskata periodā, tai skaitā, lai neveidotos virsstundas, no attiecīgā pārskata perioda normālā darba laika stundām jāatņem konkrētajam darbiniekam noteiktā normālā darba laika stundu daudzums attaisnotās prombūtnes laikā, tādējādi noskaidrojot, kāds normālā darba laika stundu daudzums darbiniekam pārskata periodā ir jānostrādā.
Ja pārskata periodā darbinieka nostrādāto stundu skaits ir mazāks, nekā viņam bija jānostrādā (no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ), veidojas dīkstāve. Savukārt, ja nostrādāto stundu skaits pārsniedz darbinieka individuālo normālo darba laiku, konstatējams virsstundu darbs.
Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteikts, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
Savukārt saskaņā ar Darba likuma 136. panta devīto daļu līdz ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. Darba likuma 136. panta desmitajā daļā noteikts, ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu darbu, bet to aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas, bet, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības.
Līdz ar to, ja darbinieks ir veicis virsstundu darbu un pirms virsstundu darba veikšanas ir vienojies ar darba devēju par piemaksas par virsstundu aizstāšanu ar līdzvērtīgu atpūtu, tad darba devējam par attiecīgajā darba dienā nostrādātajām stundām ir jāizmaksā darba samaksa, bet piemaksa par virsstundu darbu tiek aizstāta ar līdzvērtīgu atpūtu, tas ir, atpūtas laikam jāatbilst darbinieka nostrādātajām virsstundām. Piemēram, ja darbinieks ir nostrādājis 8 virsstundas un ja darbinieka darba dienas ilgums ir 8 stundas, tad darbiniekam ir piešķirama apmaksāta atpūtas diena.
Saskaņā ar Darba likuma 143. panta ceturto daļu darbinieku ar darba devēja rakstveida rīkojumu var iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā, piešķirot viņam līdzvērtīgu kompensējošo atpūtu un nodrošinot ne mazāk kā divus šā panta pirmajā daļā minētos nedēļas atpūtas periodus (nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas) jebkurā 14 dienu laikā, šādos gadījumos:
Valsts darba inspekcijas ieskatā, šādā situācijā līdzvērtīga kompensējoša atpūta būtu tāda, kas pilnībā kompensē darbinieka neizmantoto atpūtas laiku, piemēram, ja darbinieks izgāja darbā sestdien, nostrādājot 3 stundas un pārējo laiku varēja izmantot pēc saviem ieskatiem, tad līdzvērtīgai kompensējošai atpūtai būtu jāatbilst 3 stundām. Darbiniekam par nostrādātajām darba stundām izmaksājama darba samaksa.
Saskaņā ar Darba likuma 136. panta pirmo daļu virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Līdz ar to, ja, noslēdzoties mēnesim, darbinieka normālais darba laiks, kas viņam bija jānostrādā attiecīgā mēneša ietvaros, nepārsniedz viņa normālo darba laiku, virsstundas neveidojas.
Darba likuma normas nosaka minimālās prasības, kas darba devējam ir jāievēro. Darba devējs, kas nav valsts un pašvaldības iestāde, var uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli un noteikt par virsstundu darbu gan piemaksas izmaksu, gan piešķirt apmaksātu atpūtas laiku.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
