Jebkuram darbiniekam, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, pēdējā dienā no darba devēja ir jāsaņem visas naudas summas, kas atbilstoši likumam un darba līgumam viņam pienākas. Visbiežāk tā ir darba alga par pēdējo nostrādāto posmu un neizmantotā atvaļinājuma kompensācija proporcionāli nostrādātajam laikam. Darba devējs nedrīkst šīs summas neizmaksāt.

Darba likuma 112. pantā noteiktajās situācijās darbiniekam pienākas arī atlaišanas pabalsts, un šajos gadījumos atlaišanas pabalsta izmaksa nevar būt darba devēja izvēle. Situācijas, kad pabalsts jāmaksā, strikti nosaka likums. Ja darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11. punktu, atlaišanas pabalsts ir jāizmaksā šādā apmērā:

• viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie konkrētā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus;
• divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie konkrētā darba devēja bijis nodarbināts piecus līdz 10 gadus;
• triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie konkrētā darba devēja bijis nodarbināts 10 līdz 20 gadus;
• četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie konkrētā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadus.

Ja galīgais aprēķins pilnā apmērā nav izmaksāts, darbiniekam savu aizskarto tiesību aizsardzībai ir tiesības vērsties pie darba devēja ar rakstveida lūgumu, kā arī tiesā ar prasījumu par darba samaksas piedziņu. Piedzīt tiesā neizmaksāto darba samaksu var divu gadu laikā no prasījuma rašanās brīža. Vairāk par to skatīt video.