Darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā visas darbiniekam pienākošās naudas summas izmaksājamas atbilstoši Darba likuma 128. panta pirmajā daļā noteiktajam, t. i., atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā, bet, ja darbinieks atlaišanas dienā nav veicis darbu, viņam pienākošās naudas summas izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad darbinieks pieprasījis aprēķinu.

Darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana (Darba likuma 79. panta pirmā daļa).

Tādējādi, ja darbinieks ar savu prettiesisko, vainojamo rīcību nodarījis darba devējam zaudējumus, darbiniekam jāatlīdzina darba devējam radītie zaudējumi. Atlīdzināšana var notikt vairākos veidos. Darbinieks var labprātīgi atlīdzināt darba devējam nodarītos zaudējumus, sedzot naudas izteiksmē novērtēto zaudējumu summu, vai, ja darba devējs piekrīt, nodot līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu. Ja zaudējumu atlīdzināšanai darbinieks devis savu rakstveida piekrišanu ieturējumu veikšanai no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas (arī galīgā darba samaksas aprēķina gadījumā), darba devējam ir jāievēro Darba likuma 80. pantā noteiktie ierobežojumi ieturējumu veikšanai. Šie ieturējumi nedrīkst pārsniegt 20 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Aizliegts izdarīt ieturējumus no atlaišanas pabalsta, atlīdzības par darbinieka izdevumiem un citām darbiniekam izmaksājamām summām, uz kurām saskaņā ar Civilprocesa likuma 596. pantu nedrīkst vērst piedziņu.

Gadījumā, ja pieļaujamais ieturējumu veikšanas apmērs nesedz visu darbinieka nodarīto zaudējumu summu un darbinieks labprātīgi neatlīdzina atlikušo zaudējumu summu, darba devējs ir tiesīgs vērsties tiesā. Tāpat arī gadījumos, kad darbinieks apstrīd darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējs atbilstoši Darba likuma 79. panta otrajai daļai var celt prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas.