Saskaņā ar Darba likuma 52. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam, bet darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu. Tādējādi darbiniekam pastāvošu darba tiesisko attiecību ietvaros jāveic darba līgumā nolīgtā darba izpilde nolīgtā darba laika ietvaros, bet darba devējam jānodrošina darbiniekam darba līgumā nolīgtais darba laiks, veicamais darbs, kā arī nolīgtās darba samaksas izmaksa.

No 2022. gada 1. augusta ir spēkā grozījumi Darba likuma 137. pantā, kas noteic, ka darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku. Darbiniekam ir tiesības personiski vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību pārbaudīt darba devēja veikto darba laika uzskaiti.

Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba laikam vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Kā noteikts Darba likuma 74. panta otrajā un trešajā daļā, darbiniekam par dīkstāves laiku ir izmaksājama noteiktā darba samaksa; ja tiek saņemta akorda alga, tad ir izmaksājama vidējā izpeļņa. Savukārt par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem. 

Ja, noslēdzoties kalendāra mēnesim vai pārskata periodam, darbiniekam konstatējama dīkstāve, tad darba devējam par dīkstāves laiku ir pienākums darbiniekam izmaksāt atlīdzību.