“Energoapgādes drošība ir viena no valsts drošības prioritātēm. Mēs nedrīkstam gaidīt, līdz sākas krīze, lai tikai tad domātu, kā rīkoties. Tāpēc stiprinām Valsts enerģētiskās krīzes centra darbību, lai ne tikai pārvarētu krīzes, bet arī laikus pamanītu un novērstu iespējamos riskus. Tas nozīmē ciešāku sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām un enerģētikas uzņēmumiem, kā arī spēju ātri pieņemt nepieciešamos lēmumus,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Likuma izpratnē enerģētiskā krīze ir periodi, kad enerģijas vai kurināmā piegāde energoapgādes komersantiem vai enerģijas lietotājiem ir apdraudēta vai traucēta tādā apjomā, ka šo apdraudējumu vai traucējumus energoapgādes komersanti nespēj laikus prognozēt un novērst ar saimnieciskās darbības metodēm. Šādos apstākļos īpaši būtiska ir savlaicīga informācijas apmaiņa un koordinēta rīcība starp valsts institūcijām, pašvaldībām un enerģētikas nozares uzņēmumiem, lai pēc iespējas ātrāk novērstu apdraudējumu vai mazinātu tā sekas sabiedrībai un tautsaimniecībai.
Tāpat kā līdz šim VEKC tiks sasaukts reizi gadā, sākoties apkures sezonai, lai sniegtu informāciju par valsts nodrošinājumu ar energoresursiem.
Jaunais nolikums nosaka, ka VEKC ir koordinējoša darba grupa, kas seko līdzi energoapgādes drošības situācijai valstī, izvērtē iespējamus apdraudējumus un nepieciešamības gadījumā koordinē iesaistīto institūciju un energokomersantu rīcību enerģētiskās krīzes draudu novēršanai vai krīzes pārvarēšanai.
VEKC pienākumi noteikti atbilstoši enerģētiskās krīzes pārvaldības ciklam – no iespējamo krīzes draudu identificēšanas un preventīvo pasākumu plānošanas līdz krīzes pārvarēšanai un tās seku izvērtēšanai.
Turpmāk MK rīkojumu projektus par valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu un atcelšanu izstrādās un iesniegs par enerģētiku atbildīgais ministrs, kurš vada VEKC un atbilstoši Enerģētikas likumam rosina valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu un atcelšanu.
Informāciju par enerģijas piegādi, patēriņu un iespējamiem krīzes draudiem VEKC sniegs enerģijas sistēmas operatori. Savukārt informāciju par naftas produktu piegādi un tās apdraudējumiem sniegs par naftas produktu rezervju uzturēšanu un uzraudzību atbildīgā ministrija.
VEKC darbojas pārstāvji no 20 institūcijām – KEM, Ekonomikas ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas. Tajā pārstāvēti arī AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Conexus Baltic Grid”, AS “Gaso”, AS “Latvenergo”, AS “Rīgas siltums”, AS “Sadales tīkls”, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas siltumuzņēmumu asociācija. VEKC sastāvā iekļauts arī SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, kas pārvalda valsts naftas produktu drošības rezerves.
Ņemot vērā VEKC darbības specifiku, tā sastāvā paredzēts iekļaut minēto institūciju un uzņēmumu vadības līmeņa pārstāvjus, lai nodrošinātu plašāku informācijas pieejamību un veicinātu operatīvu lēmumu pieņemšanu krīzes situācijās.
Grozījumi paredz iespēju nepieciešamības gadījumā pieaicināt speciālistus un ekspertus ne tikai krīzes analīzei, bet arī priekšlikumu sagatavošanai par tās pārvarēšanai nepieciešamajiem pasākumiem. Tas palīdzēs izvērtēt iespējamos risinājumus un laikus lemt par piemērotāko rīcību.
Lai nodrošinātu koordinētu rīcību, VEKC apmainīties ar informāciju ar Krīzes vadības centru par enerģētikas nozares krīzes draudiem un situāciju krīzes laikā. Gadījumos, kad enerģētiskās krīzes draudi vai krīze var būtiski ietekmēt arī citas nozares, tiks nodrošināta savstarpēja rīcības saskaņošana.
Vienlaikus VEKC enerģētiskās krīzes laikā koordinēs arī civilās aizsardzības komisiju un pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību, lai nodrošinātu vienotu pieeju un saskaņotu rīcību valsts un reģionālajā līmenī.
