Apzinoties pašreizējās ģeopolitiskās situācijas radīto saspīlējumu reģionā, Baltijas valstu ministri pārrunās jautājumus par reģiona energoapgādes drošības stiprināšanu, kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret hibrīda veida apdraudējumiem, kopīgu energosistēmas rezervju veidošanu, kā arī Baltijas valstu turpmāko sadarbību enerģētikas jomā.
Tikšanās centrālais notikums būs Baltijas valstu enerģētikas ministru kopīgās deklarācijas parakstīšana par Baltijas energosistēmas rezervju veidošanu. Deklarācija kalpos par pamatu ciešākai Baltijas valstu sadarbībai, lai stiprinātu reģiona spēju operatīvi reaģēt uz elektroapgādes traucējumiem dažādu veida apdraudējumu gadījumā.
“Enerģētikas infrastruktūras drošība ir spēja ne tikai to aizsargāt no ārējiem apdraudējumiem, bet arī iespējami ātri to atjaunot bojājumu gadījumā. Baltijas valstis ir pierādījušas, ka enerģētikas jomā spēj sadarboties gan, atsakoties no Krievijas energoresursiem, gan sekmīgi sinhronizēties ar Eiropas elektrotīkliem. Tikšanās laikā ar kolēģiem, meklēsim veidus, kā stiprināt kopējo gatavību novērst pieaugošos apdraudējumus un energosistēmu bojājumu gadījumā un kā sadarboties, lai tos ātrāk novērstu,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Turpinot Baltijas valstu kopīgi pausto nostāju jūnijā notikušajā ES Enerģētikas ministru padomē, ministri pārrunās arī turpmākos soļus, lai paātrinātu atteikšanos no Krievijas naftas importa Eiropā. Jūnijā Latvija, Lietuva un Igaunija aicināja Eiropas Komisiju izstrādāt priekšlikumu Krievijas naftas importa pārtraukšanai Eiropas Savienībai, līdzīgi jau pieņemtajam aizliegumam gāzes importa jomā.
Darba kārtībā paredzēta arī diskusija par Baltijas valstu enerģētikas politikas koordināciju reģionā un turpmākajiem soļiem.
