Pieņemu, ka bērnam paternitāte ir atzīta Civillikuma 155. panta pirmās daļas kārtībā, proti, jūs un jūsu kopdzīves partneris iesniedzāt kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, ar kuru jūsu partneris labprātīgi atzina bērna paternitāti.

Šādā situācijā paternitātes atzīšanu var atcelt tikai tiesas ceļā, turklāt saskaņā ar Civillikuma 156. pantu paternitātes atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa bioloģiskais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā.

Tā kā jautājumā nav minēts bērna vecums, tad informēju, ka saskaņā ar Civillikuma 156. pantu apstrīdēt paternitātes atzīšanu var:

• persona, kas paternitāti atzinusi, divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti;
• bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti;
• persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, izņemot gadījumu, kad bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā no bērna piedzimšanas dienas;
• bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt pēc pilngadības sasniegšanas divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Plašāks izklāsts par to, ko paredz likums un kāda ir tiesu prakse, pieejams LV portāla skaidrojumā, kas atrodams šeit un šeit.

Savukārt jau atzītas paternitātes gadījumā laulības noslēgšanai nav izšķirīga nozīme.