Ja darbiniekam, pildot darba pienākumus, noticis nelaimes gadījumu darbā, uz konkrēto gadījumu attiecināma Ministru kabineta noteikumos Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” noteiktā nelaimes gadījumu izmeklēšana. Turklāt apdrošinātajai personai, ja tā cietusi nelaimes gadījumā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbilstoši likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” regulējumam, saņemot personas iesniegumu, izvērtē un nosaka apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošināšanas atlīdzībā apdrošinātajai personai tiek ietvertas naudas izmaksas (slimības pabalsts, atlīdzība par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensācija) un pakalpojumu sniegšana (ārstēšana, aprūpe un medicīniskā rehabilitācija, pārkvalificēšanu, profesionālā rehabilitācija). Savukārt, kā noteikts likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 7. pantā, darba devējam cita starpā ir pienākums izmaksāt no saviem līdzekļiem apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā, slimības naudu par pirmajām 10 kalendārajām dienām ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas, un, ja nelaimes gadījuma izmeklēšanā tiek konstatēts, ka negadījuma rezultātā darbinieks smagu miesas bojājumu guvis darba devēja vainas dēļ, izmaksāt darbiniekam vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas (amatalgas) apmērā.

Atbilstoši Darba likuma 137. pantā noteiktajam darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Tādejādi viss laiks, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, pildot darba devēja rīkojumus, ir uzskatāms par darba laiku, un darba devējam ir pienākums šādu darba laiku uzskaitīt un par to izmaksāt darbiniekam noteikto darba samaksu. Darba likuma 68. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Ja darba devējs neievēro iepriekš minētās prasības, jums atbilstoši Darba likuma 94. panta pirmajai daļai savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties ar rakstveida sūdzību pie darba devēja. Ja darba devējs sūdzību neizskata vai arī pēc sūdzības izskatīšanas nenovērš tiesību aizskārumu, atbilstoši Darba strīdu likumā noteiktajam, jums ir tiesības izmantot arī citus instrumentus savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai - saskaņā ar Darba strīdu likumu savu aizskarto tiesību un likumisko interešu aizsardzības nolūkā ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu. Kā arī jums ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi.

Papildus norādām, ka saskaņā ar Darba likuma 31. pantu visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. Ja darba devējam bija pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida aprēķinu, divu gadu noilguma termiņš sākas ar aprēķina izsniegšanas dienu. Ja darba devējs aprēķinu neizsniedz, attiecīgais prasījums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprēķins bija jāizsniedz.