Termini “komandējuma laiks” un “darba laiks” satura ziņā atšķiras. Darba likuma 130. panta pirmajā daļā noteikts, ka darba laiks ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā. Savukārt Darba likuma 141. pantā noteikts, ka atpūtas laiks ir laikposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata. Atpūtas laiks ietver pārtraukumus darbā, diennakts atpūtu, nedēļas atpūtu, svētku dienas un atvaļinājumus. Tādējādi termins “darba laiks” ir šaurāks salīdzinājumā ar terminu “komandējuma laiks”, kas sevī ietver kā darba laiku, tā arī laiku, kad darbinieks, atrodoties komandējumā, izmanto savu diennakts un nedēļas atpūtas laiku.

Atbilstoši Darba likuma 53. panta ceturtajai daļai darbiniekiem tiek saglabāta darba samaksa un maksāta komandējuma nauda saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, lai kompensētu papildu izdevumus, kas rodas komandējuma laikā (piemēram, par ēdināšanu, dažādiem pakalpojumiem).

Ja darbinieks tiek nodarbināts atpūtas dienā, viņam tiek piešķirta atpūta citā nedēļas dienā, kā to nosaka Darba likuma 143. pants. Ja darbinieks konkrētajā mēnesī nav izmantojis atpūtu citā nedēļas dienā, kā rezultātā viņam veidojas virsstundas, darba devējam šajā mēnesī ir jāveic arī piemaksa par virsstundu darbu atbilstoši Darba likuma 68. panta noteikumiem.

Saskaņā ar Darba likuma 136. panta devīto daļu darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. Šī panta desmitajā daļā noteikts: ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu darbu, bet to aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas, bet, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā.

Ja darbinieks un darba devējs vienojas, tad apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības.