E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 25219
Lasīšanai: 9 minūtes
1
1

Darba samaksas aprēķins

J
jautā:
07. janvārī, 2022
Olga

Man līgumā ir noteikts normālais darba laiks, mēneša alga 1150 eiro (cietā alga). Katru mēnesi tika aprēķināti 1150 eiro neatkarīgi no svētku dienām, kas iekrīt darba dienās. No 2021. gada 20. decembra līdz 29. decembrim bija piešķirts atvaļinājums. Atvaļinājuma nauda tika aprēķināta par 7 darba dienām. No 1. decembra līdz 19. decembrim tika nostrādātas 14 darba dienas.
Kopā decembrī ir 21 darba dienas. Darba devējs par nostrādātajām 14 darba dienām darba algu bija aprēķinājis pēc šāda principa:

  • 1150 eiro (mēnešalga) : 23 (21 darba diena + 2 svētku dienas, kas iekrīt darba dienās) = 50 eiro dienā;
  • 50 eiro x 14 nostrādātas dienas = 70 eiro;
  • piemaksā 50 eiro par 31. decembri;
  • kopā 750 eiro aprēķināts par 14 dienām.

Nevienu citu mēnesi netika piemaksāts par svētku dienām, kas iekrīt darba dienās.
Manā skatījumā alga par 14 darba dienām būtu aprēķināma šādi: 1150 : 21 x 14 = 766,67 eiro. Lūdzu, paskaidrojiet, cik lielai algai ir jābūt šajā situācijā par 14 nostrādātajām dienām? Vai uz šo situāciju (kad noteikta mēnešalga) var attiecināt Darba likuma 74. panta 1. daļas 8. punktu?



A
atbild:
19. janvārī, 2022
Valsts darba inspekcija
Dace Stivriņa, Klientu atbalsta nodaļas vadītāja

Ja darbiniekam ir nolīgta darba alga/stundas tarifa likme, kas lielāka nekā valstī noteiktā minimālā darba alga/stundas tarifa likme, tad darba samaksa aprēķināma, ņemot vērā faktiski nostrādāto darba laiku, noslēgtā darba līguma noteikumus par nolīgto darba samaksu un darba laiku.

Darba likuma 74. panta pirmajā daļā ir noteikts darba devēja pienākums izmaksāt atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, un uzskaitīti gadījumi, kas īpaši atzīstami par attaisnojošiem. Saskaņā ar Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktu viens no šādiem gadījumiem ir darba neveikšana svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Savukārt panta trešajā daļā ir noteikts panta pirmajā daļā minētās atlīdzības apmērs, proti, darba devējam jāizmaksā noteikto darba samaksu, ja darbiniekam noteikta laika alga, vai vidējo izpeļņu, ja noteikta akorda alga. Līdz ar to, ja darbinieks attaisnojošu iemeslu dēļ neveic darbu, šāds faktiski nostrādātā darba laika samazinājums neatstāj ietekmi uz darba samaksas apmēru. Proti, darba devējam par attaisnotu prombūtni jāmaksā atlīdzība, kas pēc iespējas pielīdzināta parastajai darba samaksai. Tiesību normas mērķis ir kompensēt potenciālo darba samaksas samazinājumu, kad no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ tiek samazināts faktiski nostrādātais darba laiks.

Interpretējot Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktu un trešo daļu, secināms: ja noteiktā mēneša ietvaros darbiniekam viņa parastajā darba dienā iekrīt kāda svētku diena, kurā viņš neveic darbu, mēnešalgas gadījumā viņam tiek izmaksāta noteiktā darba samaksa, jo šīs darba samaksas gadījumā darbiniekam noteiktā darba alga nemainās atkarībā no darba dienu un svētku dienu, kas iekrīt darba dienā, skaita. Ja darbiniekam, kuram ir noteikta mēneša alga, kāda iemesla dēļ (piemēram darbnespēja, atvaļinājums, cita attaisnota prombūtne) konkrētā mēneša darba samaksa jāaprēķina proporcionāli nostrādātajam laikam, veicot aprēķinus, darba devējam ir jāņem vērā Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktā ietvertais pienākums.

Jūsu  minētajā situācijā jums 2021. gada decembrī nebija nostrādātas visas normālā darba laika stundas, jo atradāties attaisnotā prombūtnē – atvaļinājumā no 20.12.2021. līdz 29.01.2021. Atbilstoši Darba likumā noteiktajam izmaksājamās darba algas daļu ir iespējams aprēķināt, piemērojot Darba likuma 75.3 pantā noteikto stundas algas likmes aprēķināšanas kārtību. Darba likuma 75.3 pantā noteiktajai mēneša algai piemērojamā stundas algas likmes aprēķināšanas formula ietver darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī, tas ir, darbiniekam nolīgto darba laika stundu daudzumu attiecīgajā kalendāra mēnesī (2021.gada decembrī normālais darba laiks bija 166 stundas). Savukārt darbiniekiem ar summētā darba laika uzskaiti stundas likme tiek aprēķināta, par pamatu izmantojot kalendāro gadu, t. i., vispirms ir jāsaskaita darbiniekam nolīgtā konkrētā kalendārā gada 12 mēnešu darba laika stundu kopsumma, un tad tā jāizdala ar 12. Tādējādi tiek iegūts vidējais darba stundu skaits mēnesī. Tad darbinieka mēneša alga ir jāizdala ar šo vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

Līdz ar to VDI ieskatā aprēķinot stundas algas likmi atbilstoši Darba likuma 75.3 pantā noteiktajam, nav pamata attiecīgā kalendāra mēneša darba stundu skaitam pieskaitīt arī darba dienās iekritušo svētku dienu stundu un stundu, par kurām saīsināts pirms svētku darba dienu ilgums, skaitu.

Tomēr Darba likums neaizliedz uzlabot darbinieku tiesisko stāvokli, ja darba devējs izmantotu tādu tiesību normu interpretāciju, kas ir pretēja iepriekš aprakstītajai, un darba samaksas aprēķinā nostrādāto darba stundu skaitam pieskaitītu arī darba dienās iekritušo svētku dienu stundu un stundu, par kurām saīsināts pirms svētku darba dienu ilgums, skaitu, būtu jāņem vērā:

  • tā kā attiecīgā kalendāra mēneša darba laika stundu skaitam tiek pieskaitītas arī darba dienās iekritušās svētku dienas/stundas un stundas, par kurām saīsināts pirms svētku darba dienu ilgums, tad tās iekļaujamas arī, veicot turpmākos aprēķinus, piemēram, aprēķinot vidējo izpeļņu atbilstoši Darba likuma 75. pantam;
  • veicot darba algas aprēķinu, jāievēro Darba likuma 6. un 7. pantā nostiprinātie darba tiesību pamatprincipi, proti, darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, kā arī vienlīdzīgu tiesību principa, tostarp darba samaksas jautājumos, ievērošana.

Darba likuma 149. panta pirmā daļa nosaka: “Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Līdz ar to atvaļinājuma laika periodā netiek ieskaitītas svētku dienas, kā arī tās nav apmaksājamas un par atvaļinājuma laika periodā esošajām svētku dienām nav izmaksājama Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktā atlīdzība. Saskaņā ar Darba likuma 75. panta astoto daļu par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

Papildus informējam: ņemot vērā Valsts darba inspekcijas noteikto kompetenci, Valsts darba inspekcija pārbauda veikto aprēķinu atbilstību Darba likumam, bet neveic matemātiskos aprēķinus. Tā kā no jūsu sniegtās informācijas nav viennozīmīgi konstatējams, kāds jums ir nolīgtais darba laiks, normālais ar piecu vai sešu dienu darba nedēļu,  vai normālais ar summētā darba laika organizāciju. Līdz ar to nevar pārbaudīt veiktā aprēķina atbilstību Darba likuma prasībām.

Pirmšķietami darba algas aprēķins par nostrādāto mēnesi veikts, neievērojot Darba likuma 75.3 pantā noteikto aprēķina kārtību.

Līdz ar to jautājumā par darba samaksas aprēķina atbilstību Darba likuma prasībām jums atbilstoši Darba likuma 94. panta pirmajai daļai savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties ar sūdzību pie darba devēja. Sūdzībā ietveriet informāciju par prasījumu, ar kuru jūs vēršaties pie darba devēja, piemēram, par veiktā darba samaksas aprēķina izskaidrošanu un atbilstību Darba likuma normām. Sūdzību darba devējam jāizskata un atbildi par pieņemto lēmumu jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas.

Iesakām sūdzību sagatavot divos eksemplāros un iesniegt darba devējam personīgi, uz darbinieka sūdzības eksemplāra saņemot atzīmi par sūdzības reģistrēšanu uzņēmuma lietvedībā, vai, ja lietvedības nav, lūdzot darba devēju izdarīt atzīmi par sūdzības saņemšanu, norādot datumu, parakstu un atšifrējumu. Tāpat sūdzību var nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi, darbiniekam saglabājot Latvijas pasta kvīti, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu.

Ja darba devējs sūdzību neizskata vai arī pēc sūdzības izskatīšanas nenovērš tiesību aizskārumu, darbiniekam saskaņā ar Darba strīdu likumu savu aizskarto tiesību un likumisko interešu aizsardzības nolūkā ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu.

Tāpat jums ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā par iespējamiem darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem – par veiktā darba samaksas aprēķina atbilstību Darba likuma normām, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi.

Iesniegumu Valsts darba inspekcijai var nosūtīt uz e-pastu vdi@vdi.gov.lv un parakstot to ar drošu elektronisko parakstu.

Kā arī iesniegumu var nosūtīt pa pastu Valsts darba inspekcijai. Iesniegumam vēlams pievienot jūsu ieskatā iesniegumā norādīto faktu apstiprinošus dokumentus, tai skaitā darba līguma kopiju. Lai atvieglotu saziņu, iesakām iesnieguma noradīt savu e-pasta adresi, ko izmantot, lai sazinātos ar jums un nosūtītu atbildi uz iesniegumu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 41 jautājumu. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU