DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Japāņi sāka raudāt, uzzinot, ka Baltijas paviljons tiek slēgts: “EXPO” latviešu gidu stāsti

Publicitātes attēls

Latvijas dalība pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” ir noslēgusies, taču augstvērtīgais iespaids un nospiedums, ko valsts ir atstājusi 900 000 Baltijas paviljona apmeklētāju dzīvē, ir paliekošs. Tā radīšanā liela nozīme ir gan Latvijas un Lietuvas kopīgi veidotajam paviljona dizainam, gan īpaši radītai kultūras pasākumu un biznesa notikumu programmai, gan laipnajai uzņemšanai, kurā būtisku lomu ir spēlējuši paviljona gidi, ik dienu būdami Latvijas vērtību vēstneši.

Katra gida ceļš uz dalību Osakas EXPO ir mazliet atšķirīgs – no Āzijas studijām Latvijā un mācībām Japānā līdz ciešai, vairākus gadus ilgušai apņēmībai pārstāvēt valsti šajā izstādē, – taču viņus visus vieno kas kopīgs, un tā ir bijusi izpratne par to, cik būtiski ir parādīt Latviju pasaulei. Elīna Briede, Elizabete Gibnere, Artūrs Galata, Evelī Jurkāne, Kārlis Vītols un Laura Rendiniece uzsver, cik liels gods un lepnums, taču tajā pašā laikā arī milzīga atbildība ir tiltu veidošana starp Latviju un Japānu.

“Šajā darbā mēs tulkojam ne tikai vārdus, bet arī sajūtas un vērtības. Katru dienu redzot japāņu cilvēku interesi un pārsteigumu par to, cik daudz mums kopīga, saprotu, ka pārstāvēt Latviju ir kas vairāk nekā tikai nēsāt nozīmīti ar karogu – tas nozīmē iedvesmot cilvēkus iepazīt mūsu valsti,” uzsver Artūrs Galata.

No mīlestības pret dabu līdz kultūrai un atvērtībai – japāņus pārsteidz piedzīvotais

Latvijas gidi stāsta, ka visvairāk japāņiem patikusi Baltijas paviljona mierpilnā atmosfēra, gaišais un elegantais dizains, kas kontrastējis ar citiem EXPO paviljoniem, kā arī dabas elementu integrācija – no vairāk nekā 300 paraugu plašās augu aptiekas, dabas skaņām un priežu smaržas līdz digitālajai koku stādīšanas aktivitātei, kas vēlāk pārtop īstos kokos Tērvetes un Jonišķu mežos. Gados jaunāko auditoriju visvairāk aizrāvusi aprasojusī, zaļā Kizuna siena, uz kuras pēc sirds patikas varēja izpausties, taču arī daudzi pieaugušie uz tās labprāt atstāja savus ziņojumus vai simboliski atgriezās bērnībā, uzzīmējot sirsniņu vai mīļāko multfilmas varoni – to izdarījis arī leģendārā animācijas seriāla Simpsoni galvenais rakstnieks un producents Maiks Reiss, kurš viesojās Baltijas paviljonā. Tāpat daudzi apmeklētāji bijuši pārsteigti par Latvijas gidu labajām japāņu valodas prasmēm un zināšanām par vietējo kultūru, kā arī atvērtību sarunām.

“Interesanti, ka japāņus tik ļoti aizrāva tas, ko sākumā nebiju gaidījusi – mūsu augu siena. Tā bija kā dzīva galerija, kurā viņi ar sajūsmu pētīja augus, kas sastopami Baltijas reģionā, un ar lielu pacietību lasīja aprakstus par to izmantošanu. Daudzi bija pārsteigti par to, cik skaisti un harmoniski daba tiek integrēta mūsu kultūrā. Es biju domājusi, ka viņiem vairāk patiks digitālie risinājumi un ekrāni, taču tieši dabiskums izrādījās tas, kas viņus aizkustināja visvairāk,” atklāj Elizabete Gibnere. Viņa piebilst, ka apmeklētājus pārsteigusi bagātīgā latviešu kultūra: “Daudzi japāņi bija sajūsmā, cik dziļi mūsu kultūrā iesakņojušās dziedāšanas un dejošanas tradīcijas – viņiem tas šķita ļoti sirsnīgi un spēcīgi. Nereti viņi secināja, ka Latvija ir maza, bet ļoti dvēseliska valsts.”

Nav izpalikuši arī neparasti jautājumi un secinājumi. “Daudzi japāņi bija izbrīnīti, uzzinot, ka Latvijā, tāpat kā Japānā, ir četri gadalaiki. Personīgi man vispārsteidzošākā bija reize, kad kāds no apmeklētājiem paziņoja, ka viņš visu laiku bija domājis, ka Baltijas valstis esot tropu zemes. Nebūtu slikti…” ar smaidu stāsta Elīna Briede. Savukārt Artūrs Galata piebilst, ka saņēmis daudz jautājumu par ēšanas tradīcijām: “Japāņus interesēja arī mūsu pārtikas produkti – īpaši jēlās zivis. Daudzi bija patiesi izbrīnīti, kad teicu, ka latviešiem garšoja mazsālīts lasis jau krietni pirms laika, kad suši kļuva populāri visā pasaulē. ”

Radniecīgas vērtības un interese par Latviju – japāņi atgriežas atkal un atkal

Daudzi japāņi Baltijas paviljonu apmeklēja vairākas reizes – rekords ir 68 viesošanās reizes, turklāt ilgākā no tām sasniegusi 6 stundas. Viena no panākumu atslēgām pēc gidu domām esot bijusi mierīgā un sirsnīgā atmosfēra. “Daudzi apmeklētāji atzina, ka atgriežas atkārtoti, lai satiktos ar mums, gidiem, un vienkārši parunātos – mēs paši viņus sveicinājām kā senus draugus. Un visbiežāk cilvēki vēlējās uzzināt vēl vairāk par Latviju,” stāsta Elīna Briede. Savukārt Elizabete Gibnere piebilst: “Abas tautas novērtē tradīcijas un saknes, un šī līdzība rada tuvības sajūtu, neskatoties uz lielo attālumu starp mūsu valstīm. Tāpat pie mums vienmēr valdīja miers, vēsums un harmonija, kas Japānas mitrajā karstumā bija īsta atpūta. Šī patīkamā vide  apvienojumā ar cilvēcīgu siltumu daudziem radīja vēlmi atgriezties.”

Kopīga esot arī attieksme pret dabu un darbu. “Mūs ar japāņiem vieno mīlestība pret dabu, kā arī spēja strādāt ar lielu atbildības sajūtu, nemeklējot uzmanību vai atalgojumu – darīt darbu pienākuma apziņas vadīti,” atklāj Kārlis Vītols. “Mums ir līdzīgas vērtības arī cilvēciskā līmenī – pieklājība, pateicība, sākotnējs vēsums, kas pārvēršas siltā draudzībā,” piebilst Laura Rendiniece.

No vienojošas kopības līdz šķiršanās asarām – aizkustinošākie EXPO mirkļi

Gidiem atmiņā palikuši tādi mazi un patīkami žesti kā apmeklētāju atnestās dāvaniņas origami, nozīmīšu vai plīša mantiņu veidolā, taču vislielāko iespaidu atstājuši tieši pateicības vārdi, apmeklētāju sirsnība, enerģijas apmaiņa un kopīgi piedzīvotais. “Spilgti atmiņā iespiedusies Baltijas diena, kad paviljonā sastājāmies roku rokā un dziedājām "Atmostas Baltija" – latvieši, lietuvieši un japāņi. Tas vistiešāk atspoguļoja paviljona tēmu "We Are One", jo šajā dienā tiešām visi bijām vieni un vienoti,” uzsver Laura Rendiniece.

Īpašs stāsts ir par cienījama gadagājuma vīru Očanu, kas īpaši palicis sirdī Evelī Jurkānei: “No sākuma Očans par Baltiju zināja maz, taču mūsu stāsti viņu tā ieinteresēja, ka viņš sāka regulāri apciemot paviljonu, nesa japāņu gardumus un pavadīja ar mums garas stundas sarunās. Un šajās reizēs viņš kļuva par daļu no mūsu komandas – Očans bez jebkādas atlīdzības palīdzēja darbos, stāstīja citiem apmeklētājiem par paviljonu un pievienojās rindas organizēšanā. Tā ir viena no manām dārgākajām atmiņām.” Savukārt Elizabete Gibnere atklāj savu aizkustinošāko EXPO piedzīvoto mirkli: “Tas saistīts ar kādu japāņu ģimeni, kas viesojās pie mums EXPO beigās. Viņi sāka raudāt, sakot, cik ļoti viņiem žēl, ka Baltijas paviljons drīz tiks slēgts. Viņi teica, ka tas ir bijis viņu mīļākais paviljons un ka viņi patiesi pieķērušies gidiem, kas tur strādā. Tas bija skaists, bet reizē arī sāpīgs mirklis, kas parādīja man, cik dziļa var būt kultūras saikne starp cilvēkiem.”

Visi gidi kā viens atzīst, ka šī darba pieredze EXPO ļāvusi citādāk paskatīties ne tikai uz pasauli, bet arī Latviju. Laura Rendiniece atklāj, ka tā šķiet vēl mīļāka nekā agrāk: “Katru dienu stāstot par to, kas mums ir un ko mēs varam, ir grūti tam nenoticēt arī pašai.” Elīnu Briedi tā ir iedvesmojusi vairāk mācīties par latviešu tradīcijām un izpētīt tās kultūras mantojuma daļas, kas līdz šim palikušas ne līdz galam atklātas, savukārt Evelī Jurkāne ir kļuvusi vēl lepnāka par Latvijas kultūras mantojumu, vēloties valsts vārdu nest plašajā pasaulē ar pilnu sirdi. Kārlis Vītols norāda, ka pēc šīs pieredzes raugās uz pasauli kā daudz vienotāku vietu: “Mēs visi vēlamies vienas un tās pašas lietas – mieru un mīlestību – tikai katra kultūra to izsaka savā veidā. Tā vietā, lai saredzētu atšķirības kā problēmas, mums uz tām būtu jāraugās kā uz iespējām mācīties un augt vienam no otra.” Artūrs Galata atzīst, ka tagad Latviju redz skaidrāk: “Šī pieredze apstiprināja, ka pasaule nav tik liela, kā šķiet – un ka Latvijai tajā ir vieta ar savu balsi un stāstu. Es redzu, cik ļoti japāņi novērtē patiesumu, un tas mani iedvesmo turpināt to pašu misiju arī ārpus EXPO.” Arī Elizabetei Gibnerei iegūtā pieredze ir devusi jaunu skatījumu uz dzimto valsti: “Mūsu valstij ir milzīgs potenciāls būt redzamai un aktīvai starptautiskajā vidē. Redzot, cik liela interese ir no japāņu un citu valstu puses, man šķiet, ka Latvijai vajadzētu daudz biežāk iesaistīties šādos projektos. Pasaule ir atvērta mūs iepazīt - mums tikai jāturpina to izmantot.”

Par “EXPO 2025 Osaka”:

“EXPO 2025 Osaka” ir pasaulē nozīmīgākā valsts tēla veidošanas un eksportspējas veicināšanas izstāde, kas risina ne tikai ekonomiskus, bet arī pasaulei nozīmīgus sociālos jautājumus. Izstādē piedalās 160 valstis, 9 starptautiskas organizācijas un plānots, ka to apmeklēs vairāk nekā 28 milj. apmeklētāju no visas pasaules. Izstāde ir vieta, kurā gan apskatīt valstu un reģionu prezentējošu ekspozīciju, gan arī, apvienojot pasaules zināšanas un idejas, radīt jaunas tehnoloģijas un inovācijas globālu problēmu risināšanai. Pamattēma izstādei ir "Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei" (Designing Future Society for Our Lives), savukārt Baltijas paviljona apakštēma ir “Dzīvību glābšana” (Saving Lives), kura fokusējas uz dzīves kvalitātes uzlabošanu ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību, ievērojot augstus vides standartus. Lai sasniegtu gan valsts tēla atpazīstamības, gan eksportspējas veicināšanas mērķus, papildus Latvijas dalībai "EXPO 2025 Osaka” tiek organizēta plaša biznesa programma, kas piedāvā Latvijas uzņēmumiem piedalīties nozaru izstādēs, pasākumos un tirdzniecības misijās Japānā.

Par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA):

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) veicina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, eksporta izaugsmi un investīciju piesaisti, kā arī attīsta tūrisma nozari un īsteno valsts tēla politiku. LIAA darbojas kā valsts partneris uzņēmējdarbības attīstībā – no idejas līdz starptautiskiem tirgiem. Ar plašu pārstāvniecību tīklu ārvalstīs un reģionālajiem biznesa centriem Latvijā, LIAA palīdz uzņēmumiem augt un pozicionēt Latviju kā drošu, inovatīvu un atvērtu valsti pasaules ekonomikā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI