Paternitātes brīvprātīgas atzīšanas apstrīdēšanu regulē Civillikuma 156.panta otrā daļa: apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi, vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Tiesības apstrīdēt citas personas brīvprātīgi atzītu paternitāti ir arī bioloģiskajam tēvam. Persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā no bērna piedzimšanas dienas.

Konkrētajā gadījumā divu gadu termiņš ir nokavēts un ne māte, ne persona, kas paternitāti atzinusi, ne bioloģiskais tēvs nav tiesīgi paternitāti apstrīdēt.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 16.panta 5.punktu bāriņtiesai ir tiesības iesniegt tiesā prasības pieteikumus bērna interesēs. Attiecībā uz  prasības pieteikumiem par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu un paternitātes noteikšanu izņēmumi nav paredzēti, uz bāriņtiesu neattiecas arī divu gadu termiņš. Līdz ar to bāriņtiesa ir tiesīga šādu prasību iesniegt.

Lai jautājumu risinātu, mātei ir jāvēršas ar iesniegumu savas dzīvesvietas bāriņtiesā un jālūdz bērna interesēs (bērna tiesību uz identitāti nodrošināšanai) iesniegt tiesā prasību par brīvprātīgi atzītas paternitātes apstrīdēšanu un paternitātes noteikšanu.

Pašreizējā situācijā māte ir tiesīga piedzīt uzturlīdzekļus no personas, kura paternitāti ir atzinusi.