Paldies, par jautājumu! Jautājumā nav precizēts, ar kādiem apgrūtinājumiem dzīvoklis tika iegādāts izsolē. Vai ir apgrūtinājumi, kas ir ierakstīti zemesgrāmatā?

Kopš 2021. gada 1. maija Latvijā ir spēkā jauns Dzīvojamo telpu īres likums. Šis likums reglamentē tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku, nosakot viņu vispārējās tiesības, pienākumus un atbildību, tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus, kā arī dzīvojamo telpu īres līguma pamatnoteikumus.

Likuma 6. pantā ir noteikts, ka “dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveida noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums”.

Dzīvojamās telpas īres līgumā iekļaujami šādi noteikumi par dzīvojamās telpas īres maksas apmēru, tās maksāšanas kārtību un termiņiem, īres maksas grozīšanas nosacījumiem un kārtību (atbilstoši “Dzīvojamo telpu īres likuma” 8. panta trešajam punktam).

Turpat, likuma 10. pantā, ir noteikts, ka “dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā īres maksu var grozīt tad, ja šajā līgumā ir paredzēti īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība”.

Arī turpat, likuma 17. pantā, ir noteikts īrnieka pienākums “maksāt īres maksu dzīvojamās telpas līgumā noteiktajā apmērā un kārtībā”.

Likuma 24. pantā ir paredzētas izīrētāja tiesības dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanai dzīvojamās telpas īres maksas un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu nesamaksas dēļ:

(1) Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja:

1. īrnieks nemaksā īres maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs;
2. īrnieks neveic ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus atbilstoši dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajai kārtībai un maksājumu kavējums pārsniedz divus mēnešus, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts garāks maksājumu kavējuma termiņš.

(2) Ja tiesa, izskatot izīrētāja pieteikumu, pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktā īrnieka pienākuma īres maksas nesamaksas gadījumā atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu kopā ar ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām bezstrīdus piespiedu izpildi, ar šā tiesas nolēmuma stāšanos spēkā dzīvojamās telpas īres līgums uzskatāms par izbeigtu. Ja īrnieks likumā noteiktajā termiņā un kārtībā vēršas tiesā ar prasību, apstrīdot īres maksas parādu, vienlaikus viņam ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma atjaunošanu uz šā līguma atlikušo termiņu.

Jaunajam dzīvojamo telpu īres likumam ir noteikts arī pārējais periods, proti, dzīvojamo telpu īres līgumi, kas noslēgti līdz jaunā likuma spēkā stāšanās dienai, būs grozāmi atbilstoši šā likuma 8. panta pirmās daļas noteikumiem ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. Ja izīrētājs un īrnieks nevarēs vienoties par šiem noteikumiem, strīdu izšķirs tiesa un šāda prasība būs ceļama ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. Par to vairāk lasiet LV portāla rakstā šeit.

Uz Jūsu jautājumu precīzi varētu atbildēt pēc īres līguma nosacījumu precizēšanas.

Protams, ja noslēgtā īres līguma nosacījumi tiek pārkāpti, Jums ir tiesības sniegt prasības pieteikumu tiesā ar mērķi atrisināt situāciju civilprocesa ietvaros.

Vēršam Jūsu uzmanību tam, ka prasības pieteikumā tiesai ir jānorāda konkrēti likuma panti, par kuriem ir strīds. Vairāk par to var lasīt LV portāla rakstā šeit. Prasības pieteikumu var iesniegt arī elektroniski šeit.