TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
10. maijā, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tieslietas
13
13

Kā sagatavot prasības pieteikumu tiesai

FOTO: Freepik

Pirmajā skaidrojuma daļā tika pievērsta uzmanība jautājumiem, vai ir ievēroti visi priekšnoteikumi un savākti pierādījumi prasības celšanai tiesā, vai un kā ir iespēja nodrošināt pierādījumus. Šajā skaidrojumā par to, kurai tiesai ir piekritīga lieta, kādam ir jābūt prasības pieteikumam: kā aprakstīt lietas faktiskos apstākļus un izklāstīt pieteikuma juridisko pamatojumu.

īsumā
  • Būtiski ir noskaidrot, kurai tiesai ir piekritīga lieta, jo pozitīvu rezultātu var panākt tikai tad, ja lieta iesniegta pareizajā tiesā.
  • Piekritības jautājumi īpaši svarīgi ir pārrobežu strīdu gadījumos, ja otra puse, pret kuru gribam vērsties, nav Latvijā reģistrēta sabiedrība.
  • Labs prasības pieteikums sastāv no trīs būtiskām daļām noteiktā secībā: hronoloģiska būtisko faktu izklāsta, prasījuma juridiskā pamatojuma un lūguma daļas.
  • Prasības pieteikumā jāiekļauj tikai būtiskie fakti, kas palīdz pierādīt prasības pamatotību.
  • Lietas juridisko pamatojumu ieteicams atdalīt no faktiem un rakstīt atsevišķi.
  • Viena no prasības pieteikuma sadaļām ir lūguma daļa. Tajā ļoti precīzi jānorāda kas, ko un no kā pieprasa.
  • Ja visas obligātās sastāvdaļas prasības pieteikumā nav norādītas, tad tiesa var atstāt prasības pieteikumu bez virzības vai atteikties to pieņemt.

Šos jautājumus vebinārā skaidroja zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” partneris zvērināts advokāts Andris Tauriņš un jurists Elvis Grinbergs.

Priekšnoteikumi prasības celšanai tiesā – piekritība

Būtiski ir noskaidrot, kurai tiesai ir piekritīga lieta, jo pozitīvu rezultātu var panākt tikai tad, ja lieta iesniegta pareizajā tiesā. Ja lieta tiks iesniegta nepareizajā tiesā, tad tā netiks izskatīta.

Civilprocesa likums regulē tiesas piekritības noteikumus. Parasti tas nozīmē iesniegt lietu pēc atbildētāja adreses (pēc juridiskas personas juridiskās adreses vai pēc fiziskas personas deklarētās dzīvesvietas).

Taču ir daudzi dažādi izņēmumi. Pirmkārt, piekritība var tikt noteikta, pusēm vienojoties: visbiežāk tas notiek līguma stadijā. Tāpat puses var vienoties, ka strīds tiks izšķirts nevis valsts tiesā, bet gan šķīrējtiesā.

Otrkārt, atsevišķu kategoriju lietām ir izņēmuma piekritība, piemēram, strīdi par nekustamo īpašumu. Tos izskata tiesa, kuras teritorijā atrodas īpašums neatkarīgi no iesaistīto pušu adresēm.

Savukārt atsevišķas lietas izskata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Tās ir:

  • valsts noslēpumu saturošas lietas;
  • intelektuālā īpašuma aizsardzība;
  • komercnoslēpuma aizsardzība.

31. martā darbību uzsāka Ekonomisko lietu tiesa.

1. janvārī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā un grozījumi Kriminālprocesa likumā, ar ko ir noteiktas piekritīgās lietu kategorijas, kuru izskatīšana ir Ekonomisko lietu tiesas kompetencē. Piemēram, Ekonomikas lietu tiesai ir piekritīgi visi būvniecības strīdi, konkurences tiesību pārkāpumi u. c.

Pārrobežu strīdi

Piekritības jautājumi īpaši svarīgi ir pārrobežu strīdu gadījumos, ja otra puse, pret kuru gribam vērsties, nav Latvijā reģistrēta sabiedrība.

Šādā gadījumā tiesas piekritību noteiks nevis Civilprocesa likums, bet gan Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.

Kādam ir jābūt prasības pieteikumam

Civilprocesa likuma 128. pants nosaka prasības pieteikuma obligātās sastāvdaļas. Tomēr labs prasības pieteikums sastāv no trīs būtiskām daļām, kurām jābūt noteiktā secībā: hronoloģiska būtisko faktu izklāsta, prasījuma juridiskā pamatojuma un lūguma daļas.

Vidēja garuma prasības pieteikuma apjoms ir apmēram desmit lapas, tomēr tas var variēt atkarībā no lietas sarežģītības un pierādījumu daudzuma.

Vidēja garuma prasības pieteikuma apjoms ir apmēram desmit lapas.

Vispirms svarīgs ir hronoloģisks būtisko faktu izklāsts. Kā aprakstīt lietas faktiskos apstākļus? Nereti tiek pieļauta kļūda, prasības pieteikumā izklāstot visus faktus, kādi vien ir pieejami puses rīcībā. Tomēr prasības pieteikumā jāiekļauj tikai būtiskie fakti, kas palīdz pierādīt prasības pamatotību. Faktu izklāstam jābūt īsam, kas skaidri pasaka būtisko, tam ir jābūt vienkāršam un hronoloģiskam.

Ja fakta esamību apliecina kāds pierādījums, jānorāda atsauce uz konkrēto pierādījumu. Pierādījumi ir jāpievieno prasības pieteikuma pielikumā.

Nav ieteicams faktu izklāstā iekļaut subjektīvus izteikumus vai vērtējumu par atbildētāju. Tāpat faktu izklāstā ir jāizvairās no juridiska vērtējuma sniegšanas.

Kā izklāstīt lietas juridisko pamatojumu

Pieteikumam jāsatur juridiskais pamatojums prasījuma esamībai:

  • faktu sasaistīšana ar tiesību normām;
  • prasījuma sastāvdaļu esamība.

Lietas juridisko pamatojumu ir ļoti ieteicams atdalīt no faktiem un rakstīt atsevišķi. Ja fakti balstās uz pierādījumiem, pēc būtības starp pusēm par faktiem nevajadzētu būt strīdam. Savukārt juridiskais pamatojums ir juridiskie argumenti, pret kuriem veido pretargumentus: šādā veidā notiek cīņa starp pusēm.

Ja juridisko pamatojumu iepin starp faktiem, tas padara faktus savā ziņā subjektīvus. Tad ir iespējams oponēt, jo fakti nav tik ļoti pārliecinoši un tiesneša acīs tas var pazemināt prasības pieteikuma ticamību.

Vienlaikus faktiem ir ļoti liela nozīme juridiskā pamatojuma izklāstā.

Kā veidot juridiskos argumentus

Viena no metodēm, kā veidot juridiskos argumentus, ir IRAC (angliski – issue, rule, application, conclusion: jautājums, regulējums, faktu piemērošana, secinājumi). Šī ir ķēdīte, kuru vajadzētu iziet, veidojot juridisko argumentu.

Katrs prasījuma elements ir jāpierāda, par katru no tiem ir jāizveido tāds juridiskais pamatojums, lai tiesnesis atzītu, ka tie ir pierādīti, tāpat kā viss prasījums. Veidojot juridisko argumentu par katru prasījuma elementu, vispirms būtu argumentā jāuzstāda juridiskais jautājums, kuru atrisinās šis arguments. Tas nozīmē, ka, uzsākot juridisko argumentu, būtu jāsaprot, kādu problēmu tas atrisinās.

Ar jautājumiem tiek izsijāti apstākļi, kas nav juridiski nozīmīgi, tiek definēti tiesību jautājumi.

Nākamais aspekts ir regulējums, kas identificē piemērojamos likumus, tiesu praksi, citus aktuālus tiesību avotus. Ir jāveido juridiskais ietvars, piemēram, atsauce uz likuma normu, klāt var pievienot atsauci uz Augstākās tiesas spriedumu, kurā norma ir izskaidrota.

Faktu piemērošanas sadaļā izmanto faktus, kas ir uzrakstīti pirmajā pieteikuma sadaļā – faktu izklāsts –, un parāda, kā tie atbilst juridiskajam regulējumam, t. i.:

  • piemēro regulējumu faktiskajiem apstākļiem;
  • attīsta argumentus, kas ataino likuma atbilstību faktiem;
  • argumentācijā izmanto faktus, kam ir pierādījumi.

Savukārt secinājuma daļā norāda īsu jautājuma atrisinājumu, pamatojoties uz iepriekšējos soļos demonstrēto argumentāciju.

Lūguma daļa

Viena no prasības pieteikuma sadaļām ir lūguma daļa, kas savā ziņā ir faktu un juridiskās argumentācijas kulminācija visam prasības pieteikumam. Tajā ir jāiekļauj konkrēts prasījums, ko lūdz tiesai nospriest, t. i., ļoti precīzi jānorāda, kas, ko un no kā pieprasa. Piemēram, lūdz tiesu piedzīt no SIA “A” par labu SIA “B” zaudējumus 10 000 eiro.

Lūguma daļu tiesa pati pēc savas iniciatīvas negrozīs un nemainīs. Piemēram, ja SIA “A” ir nodarīti zaudējumi par 10 000 eiro, bet no SIA “B” uzņēmums lūdz piedzīt zaudējumus vien 5000 eiro, tad tiesa piedzīs tikai lūguma daļā norādīto summu.

Ja tiesa atzīst prasību par pamatotu, tad tā lemj, ka prasītāja lūgums jāapmierina. Ideālā gadījumā lūguma daļai būtu jābūt tādai, lai tiesa to var pārkopēt savā spriedumā.

Trešā persona

Ir jāapsver, vai konkrētā lieta skar vēl kādu personu, ne tikai atbildētāju. Bieži vien, ja ir komercstrīdi vai prasības pret uzņēmuma valdes locekļiem, tad kā trešās personas var norādīt citus valdes locekļus, jo potenciālais strīds var skart arī viņu tiesības un intereses.

Ja trešās personas nebūs pieaicinātas tiesas procesā, tas var radīt zināmus procesuālos trūkumus, kas pēc tam var ietekmēt sprieduma atcelšanu.

Prasījuma grozījumi

Ja ir ieviesusies kļūda, tad prasības pieteikumu var arī precizēt. Kā noformēt grozījumus prasījumos? Nav vienas formas, kā to darīt. Ir jāskatās, cik apjomīgi ir grozījumi. Piemēram, ja lūguma daļā ir ieviesusies kļūda vienā ciparā, tad var uzrakstīt prasības pieteikuma precizējumu.

Taču, ja grozījumi ir apjomīgi, piemēram, parāds ir daļēji samaksāts, ir jānoformē jauns prasības pieteikums, kurā papildus tiek izklāstīti jauni apstākļi. Tad uz iepriekšējā prasības pieteikuma pamata uzraksta jaunu prasību – tas ir prasības pieteikums jaunā redakcijā.

Detaļas, kurām jāpievērš uzmanība

Lai iesniegtu prasības pieteikumu tiesā, vēl būtu jāpievērš uzmanība atsevišķām detaļām. Vispārīgi Civilprocesa likuma 128. pants nosaka visus elementus, kas ir jāiekļauj prasības pieteikumā. Ja visas obligātās sastāvdaļas prasības pieteikumā nav norādītas, tad tiesa var atstāt prasības pieteikumu bez virzības vai atteikties to pieņemt.

Piemēram, jāpievērš uzmanība, ka prasības pieteikumā obligāti:

  • jānorāda kredītiestāde un konta numurs, uz kuru pārskaitāma piedzenamā summa;
  • jānorāda, vai puses ir izmantojušas mediāciju strīda risināšanā vai arī to vēlas darīt (izplatīts risinājums ģimenes strīdos);
  • jānorāda atbildētāja deklarētā adrese;
  • jāpievieno prasības pieteikuma noraksts atbildētājam.

Kad tiesa atsakās pieņemt prasības pieteikumu

Nereti tiesa atsakās pieņemt prasības pieteikumu. Civilprocesa likuma 132. panta pirmā daļa paredz, ka tiesa atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja:

  • strīds nav pakļauts tiesai vai piekritīgs konkrētajai tiesai;
  • prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesību;
  • strīds jau ir skatīts tiesā;
  • nav pievienots dokuments, kas apliecina pārstāvības tiesības;
  • prasītājs nav ievērojis attiecīgo lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu strīdu ar atbildētāju līdz prasības celšanai.

Ja prasītājs ir kapitālsabiedrība, nepietiek ar to, ka valdes loceklis vai valdes priekšsēdētājs paraksta prasības pieteikumu un to iesniedz tiesā. Ir jāpievieno dokuments, kas apliecina, ka šis cilvēks drīkstēja parakstīt dokumentu, ka viņam ir pārstāvības tiesības, t. i., izziņa, kurā ir redzams, kas ir valdes locekļi, vai viņi sabiedrību var pārstāvēt paši vai kopā ar citiem.

Tiesa var prasību atstāt bez virzības Civilprocesa likuma 133. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, proti, ja:

  • nav norādītas visas sastāvdaļas, kuras prasa Civilprocesa likuma 128. pants;
  • nav pievienots dokuments, kas apliecina valsts nodevas apmaksu;
  • nav pievienots prasības pieteikuma noraksts.

Labi sagatavots prasības pieteikums var izšķirt lietas izskatīšanas gaitu, tāpēc jebkurā gadījumā vēlams tā sagatavošanā piesaistīt attiecīgajā jomā kompetenta zvērināta advokāta palīdzību.

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU