Labdien! Jau ilgstoši kaimiņš, kurš ir dzīvokļa īpašnieks, naktīs trokšņo, proti, skaļi klausās mūziku, traucē naktsmieru daudziem kaimiņiem. Mūzikas atskaņotājs nakts laikā tiek izlikts uz balkona, kas, protams, traucē arī pretī esošās mājas iedzīvotājiem. Vairākas reizes ir saukta pašvaldības un Valsts policija. Ar policijas pārstāvjiem runā agresīvi, rupji un turpina trokšņošanu. Nekādas mierīgas sarunas ar personu nesanāk. Personai ir piemēroti vairāki administratīvie sodi. Pēc policijas pārstāvju teiktā iedzīvotājiem ir tiesības vērsties ar prasību tiesā saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 14. pantu, taču minētajā pantā noteikts, ka ar attiecīgo prasību var vērsties dzīvokļu īpašnieku kopība vai dzīvokļa īpašnieks atsevišķi. Dzīvoklim, kurā mēs dzīvojam, ir noformēts dzīvokļa pirkuma līgums ar izpirkšanas tiesībām. Vai tādā gadījumā dzīvokļa pircējiem, kuri nav faktiskie īpašnieki, ir tiesības iesniegt prasību tiesā? Vai ir iespējams kaut ko panākt tiesas ceļā?
Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašumu var atsavināt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas, ja dzīvokļa īpašnieks, viņa ģimenes loceklis vai cita dzīvokļa īpašumā iemitinātā persona pārkāpj normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz dzīvokļa īpašuma izmantošanu, tai skaitā sanitārās un ugunsdrošības normas, un tādējādi rada aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei.
Jāsaprot, ka minētā tiesību norma ir galējais līdzeklis personu tiesību uz īpašumu ierobežošanai. Attiecīgi tādam ierobežojumam jābūt attaisnojamam ar leģitīmu mērķi, patiesi nepieciešamam un samērīgam. Pastāvīga un ilgstoša trokšņošana, it īpaši pēc kompetento iestāžu rīkojumiem to pārtraukt, ir nepieļaujama, tomēr atsavināšanas tiesības nevarētu izmantot trokšņošanas gadījumā.
Proti, kā gramatiski redzams tekstā dzīvokļa īpašumu var atsavināt, ja normatīvo aktu prasības tiek pārkāptas, radot aizskārumu cilvēku drošībai un veselībai, vides kvalitātei. Tādējādi, lai atsavinātu dzīvokļa īpašumu, jāiestājas visiem minētajiem priekšnoteikumiem – jāpastāv drošības un veselības, kā arī vides kvalitātes aizskārumam.
Veicot minētās tiesību normas plašāku interpretāciju kopsakarā ar konkrētajiem apstākļiem, kuros, piemēram, kaimiņa ilgstošā agresīvā uzvedība attiecībā uz pamatotiem aizrādījumiem varētu tikt uzskatīta kā drauds cilvēku drošībai, savukārt regulārā un ilgstošā ievērojami paaugstinātā skaņa nakts stundās kā veselības apdraudējums un vides kvalitātes pārkāpums, iespējams, varētu secināt, ka prasība ir pamatota, sevišķi, ja citādi tiesiskā veidā kaimiņa nihilistisko attieksmi nav iespējams pārtraukt. Tomēr viss ir atkarīgs no motivācijas, argumentācijas par cilvēku drošības un veselības, apkārtējās vides kvalitātes apdraudējumu, kā arī pierādījumiem par kaimiņa uzvedību. Citiem vārdiem sakot, situācijai, vērtējot to objektīvi, jābūt patiesi nopietnai, trokšņa līmenim jābūt ievērojamam un kaimiņa rīcībai jārada drošības apdraudējums (ne tikai verbāls aizskārums).
Attiecībā uz tiesībām vērsties ar prasību tiesā Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta ceturtā daļa noteic, ka prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos var celt dzīvokļu īpašnieku kopība vai ikviens dzīvokļa īpašnieks.
Ja konkrētajā gadījumā dzīvokļa īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz jūsu kā pircēju vārdiem, tiesību celt prasību kā dzīvokļa īpašniekiem patlaban jums nav. Tādas tiesības ir zemesgrāmatā nostiprinātajam īpašniekam (personai, no kuras dzīvoklis pakāpeniski tiek izpirkts).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
