2015. gadā Beļģijas klubs Royal Football Club Seraing (turpmāk tekstā – “RFC Seraing”) ar Maltas sabiedrību Doyen Sports noslēdza finansēšanas līgumus, kuros bija paredzēta dažu tās spēlētāju ekonomisko tiesību daļas nodošana pēdējai minētajai. Uzskatot, ka šāda veida līgumi ir pretrunā aizliegumam trešām personām iegūt ekonomiskas tiesības uz spēlētājiem, FIFA klubam noteica vairākas sankcijas, proti, aizliegumu reģistrēt jaunus spēlētājus uz vairākiem laikposmiem, kā arī uzlika tam naudas sodu. Šīs sankcijas apstiprināja CAS, kas ir pasaules mēroga strīdu izšķiršanas struktūra sporta jomā, un pēc tam arī Šveices Tribunal fédéral (Federālā tiesa).
Apstrīdot FIFA noteikumu saderību ar Savienības tiesībām, RFC Seraing pēc tam vērsās Beļģijas tiesās. Vispārējās jurisdikcijas tiesas uzskatīja, ka CAS pieņemtais nolēmums ir galīgs, ka tam ir res judicata spēks un ka tādējādi tās nevar pārskatīt šo saderības ar Savienības tiesībām jautājumu. Beļģijas Cour de cassation (Kasācijas tiesa), kurai jāizskata šī lieta, nolēma vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Tā būtībā vaicā Tiesai, vai, ņemot vērā Savienības tiesības, ir pieņemami, ka valsts tiesām, pamatojoties uz res judicata principu, tiek liegts pārbaudīt šķīrējtiesas nolēmumu, ko pieņēmusi CAS un apstiprinājusi Šveices Tribunal fédéral (Federālā tiesa), proti, trešās valsts tiesa, kurai nav iespējams uzdot Tiesai prejudiciālus jautājumus.
Tiesa nospriež, ka valsts noteikumi, ar kuriem res judicata spēkam ir piešķirts šāds tvērums, ir pretrunā Savienības tiesībām. Proti, šādu noteikumu piemērošana liedz privātpersonām iespēju panākt, lai dalībvalstu tiesas šādu šķīrējtiesas nolēmumu efektīvi pārbaudītu tiesā.
Konkrētāk, Tiesa vispirms atgādina, ka principā ir iespējams, ka privātpersonas vēršas šķīrējtiesā, tomēr piebilst – ja šī strīda izskatīšana šķīrējtiesā jāīsteno Savienībā, jānodrošina tās saderība ar Savienības tiesu sistēmas struktūru un tās sabiedriskās kārtības ievērošanu.
Turpinājumā Tiesa konstatē, ka šajā gadījumā CAS nolēmums tika pieņemts, piemērojot starptautiskas sporta apvienības (FIFA) vienpusēji uzspiestu šķīrējtiesas mehānismu, kā tas bieži ir ar sportu saistītos strīdos.
Šī iemesla dēļ Tiesa nospriež – lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā sportistiem, klubiem un privātpersonām, kuras var tikt skartas ar sportu saistītas saimnieciskās darbības veikšanas dēļ Savienības teritorijā, jābūt iespējai CAS pieņemtos nolēmumus efektīvi pārbaudīt tiesā. Tādējādi, pat ja šo pārbaudi var pamatoti ierobežot, lai ņemtu vērā strīda izskatīšanas šķīrējtiesā īpatnības, tai katrā ziņā jāļauj privātpersonām panākt šo nolēmumu saderības ar Savienības sabiedriskās kārtības principiem un tiesību normām padziļinātu pārbaudi tiesā. Turklāt jābūt iespējai panākt pagaidu pasākumus un iesniegt Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Visbeidzot – gadījumā, ja runa ir par konkurences noteikumu vai aprites brīvības pārkāpumu, attiecīgajām privātpersonām jābūt iespējai lūgt minētajām tiesām ne tikai konstatēt šo pārkāpumu un piespriest atlīdzināt kaitējumu, kas tām ar pārkāpumu nodarīts, bet arī likt izbeigt rīcību, kas veido minēto pārkāpumu.
Turklāt Tiesa piebilst, ka valsts tiesai ir pienākums pēc savas ierosmes nepiemērot jebkādu valsts vai sporta apvienības regulējumu, kas rada šķērsli šādai privātpersonu efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā.
Neoficiāls dokuments plašsaziņas līdzekļu vajadzībām, kas Tiesai nav saistošs.
Sprieduma pilnteksts un rezumējums (ja tāds ir) tiek publicēts CURIA tīmekļvietnē sprieduma pasludināšanas dienā. Kontaktpersona presei: Stefaan van der Jeught ✆ (+352) 4303 2170.
Sprieduma pasludināšanas attēli ir pieejami Europe by Satellite ✆(+32) 2 2964106.
Šeit atradīsiet Eiropas Savienības tiesas paskaidrojošu video par šo spriedumu.
