| Sīrijas valstspiederīgais A. Hamoudi apgalvo, ka pēc ierašanās 2020. gada aprīlī Grieķijas Samas salā, lai lūgtu patvērumu, viņam tika piemērota atpakaļraidīšana Egejas jūrā. Pēc viņa teiktā, Grieķijas iestādes viņu ar varu ieraidījušas atpakaļ jūrā, lai arī norisinājušās divas Frontex operacionālās darbības un notikuma vietai pāri pārlidojusi Frontex lidmašīna. A. Hamoudi lūdza Vispārējo tiesu piespriest Frontex atlīdzināt viņam nodarīto morālo kaitējumu. Vispārējā tiesa viņa prasību noraidīja, jo nebija pārliecinošu pierādījumu par viņa klātbūtni atpakaļraidīšanā, un neapmierināja viņa pieteikumus piespriest Frontex iesniegt konkrētus tās rīcībā esošus dokumentus, kas šo prasību varētu pamatot. Izskatījusi lietu apelācijas tiesvedībā, Tiesa šo nolēmumu atceļ. Tā nosprieda, ka Vispārējā tiesa, nepareizi piemērojot noteikumus par pierādīšanas pienākumu un pierādījumu iegūšanu saistībā ar apgalvoto atpakaļraidīšanu, kurā iesaistīta Frontex, aizskārusi prasītāja tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Ņemot vērā personu, kuras cietušas no šādas atpakaļraidīšanas, grūtības vai pat neiespējamību apkopot pārliecinošus pierādījumus par tās īstenošanu, kā arī to, ka šādi pierādījumi var būt Frontex rīcībā, tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ievērošana prasa, lai šis pierādīšanas pienākums tiktu pielāgots. Tāpēc, ja prasītājs, kurš, kā apgalvots, cietis no atpakaļraidīšanas, iesniedz pietiekami detalizētus, konkrētus un saskaņotus apstākļus, kurus var uzskatīt par pirmšķietamu pierādījumu, Vispārējai tiesai ir pienākums iztiesāt lietu, lai varētu novērtēt šīs atpakaļraidīšanas ticamību un prasītāja klātbūtni tajā. Šajā lietā Vispārējai tiesai līdz ar to bija jāveic pasākumi, lai saņemtu no Frontex visu būtisko informāciju, kas ir šīs aģentūras rīcībā. Lieta tiek nodota atpakaļ Vispārējai tiesai, kurai no jauna būs jāpieņem nolēmums, ievērojot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. |
Sīrijas valstspiederīgais Alaa Hamoudi apliecina, ka 2020. gada 28. un 29. aprīlī viņam piemērota atpakaļraidīšana. Viņš apgalvo, ka 2020. gada 28. aprīlī 22 personu grupa ieradās Grieķijas Samas salā, lai lūgtu patvērumu. Tomēr pēc ierašanās tur vietējā policija konfiscējusi šo personu tālruņus un nogādājusi viņas pludmalē, no kurienes minētās personas esot piespiestas iekāpt laivā un izraidītas atpakaļ jūrā. Nākamajā dienā Turcijas krasta apsardzes kuģis šīs personas uzņēmis uz klāja un nogādājis Turcijā. A. Hamoudi uzskata, ka šīs atpakaļraidīšanas laikā notikuma vietai vairākkārt pārlidojusi pāri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) lidmašīna.
Tiesvedībā Eiropas Savienības Vispārējā tiesā A. Hamoudi lūdza piespriest Frontex atlīdzināt morālo kaitējumu, kas viņam esot nodarīts ar šo atpakaļraidīšanu, kurā iesaistīta Frontex. Uzskatot, ka A. Hamoudi iesniegtie pierādījumi pārliecinoši nepierāda viņa klātbūtni šajā atpakaļraidīšanā un līdz ar to – ka viņam tās dēļ būtu nodarīts kaitējums, Vispārējā tiesa [1] noraidīja viņa celto prasību kā acīmredzami nepamatotu un neapmierināja A. Hamoudi pieteikumus piespriest Frontex iesniegt konkrētus tās rīcībā esošus dokumentus, kas šo prasību varētu pamatot. A. Hamoudi tad iesniedza apelācijas sūdzību Tiesā.
Šodien pasludinātajā spriedumā Tiesa atceļ pārsūdzēto rīkojumu un nodod lietu atpakaļ Vispārējai tiesai.
Tiesa uzskata, ka Vispārējā tiesa, nepareizi piemērojot noteikumus par pierādīšanas pienākumu un pierādījumu iegūšanu saistībā ar apgalvoto atpakaļraidīšanu, kurā iesaistīta Frontex, aizskārusi prasītāja tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.
Tiesa atgādina, ka Frontex kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes struktūra ir juridiski atbildīga par darbībām, kuras tā kontrolē vai koordinē. Turklāt Frontex regulā [2] paredzēts šīs aģentūras pienākums darbību laikā nodrošināt pamattiesību, kā arī neizraidīšanas principa ievērošanu.
Tiesa norāda, ka Hartas 47. pantā garantētās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā būtu iluzoras, ja tiktu pieprasīts, lai personas, kuras cietušas no atpakaļraidīšanas zonā, kurā Frontex veikusi operācijas, ar pārliecinošiem pierādījumiem pierādītu šādas atpakaļraidīšanas esību un viņu klātbūtni tajā. Faktisko apstākļu rašanās brīdī šīs cietušās personas ir īpaši neaizsargātas, tāpēc tām ir ļoti grūti vai pat neiespējami iegūt šādus pierādījumus, un tas faktiski varētu piešķirt Frontex imunitāti un apdraudēt minēto cietušo personu pamattiesību efektīvu aizsardzību. Turklāt Frontex rīcībā var būt informācija, kas ļauj pierādīt atpakaļraidīšanas esību, ņemot vērā tās uzdevumu apkopot operatīvos datus un pienākumu uzraudzīt pamattiesību ievērošanu operāciju laikā.
Tāpēc Tiesa uzskata, ka tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā prasa pielāgot pierādīšanas pienākumu tādā veidā, lai personai, kas apgalvo, ka ir cietusi no atpakaļraidīšanas, kurā iesaistīta Frontex, būtu jāiesniedz nevis pārliecinoši, bet gan pirmšķietami pierādījumi par šīs atpakaļraidīšanas norisi un viņas klātbūtni tajā. Tiesa arī uzskata, ka šajā lietā A. Hamoudi rakstveida liecība un raksts presē par atpakaļraidīšanas operāciju, no kuras, kā viņš apgalvo, ir cietis, bija pietiekami detalizēti, konkrēti un saskaņoti, lai tos varētu uzskatīt par šādiem pirmšķietamiem pierādījumiem.
Tiesa precizē – ja šādi pirmšķietami pierādījumi iesniegti, Vispārējai tiesai ir pienākums iztiesāt lietu, lai varētu novērtēt šīs atpakaļraidīšanas ticamību un prasītāja klātbūtni tajā. Līdz ar to Vispārējai tiesai bija jāveic procesa organizatoriskie pasākumi vai pierādījumu savākšanas pasākumi, lai iegūtu no Frontex visu būtisko informāciju, kas ir šīs aģentūras rīcībā, kā to bija lūdzis A. Hamoudi.
Tāpēc Tiesa atceļ pārsūdzēto rīkojumu un nodod lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izskatītu to atkārtoti, ņemot vērā prasības, kas izriet no personu, kuras, iespējams, cietušas no atpakaļraidīšanas, tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.
| PIEZĪME. Tiesā var pārsūdzēt Vispārējās tiesas spriedumu vai rīkojumu vienīgi par tiesību jautājumiem. Pārsūdzībai principā nav apturošas iedarbības. Ja apelācijas sūdzība ir pieņemama un pamatota, Tiesa atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu. Ja lieta ir gatava izspriešanai Tiesā, tad tā pati var pieņemt galīgu nolēmumu. Pretējā gadījumā tā nodod lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, kurai nolēmums, ko Tiesa pieņēmusi apelācijas tiesvedībā, ir saistošs. |
[1] 2023. gada 13. decembra rīkojums Hamoudi/Frontex, T-136/22 (skat. arī paziņojumu presei Nr. 188/23).
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi.
