Tiesa lietu nodod atpakaļ Vispārējai tiesai
| Pēc kopīgas atgriešanas operācijas, ko veica Grieķija un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), Sīrijas valstspiederīgo ģimene tika pārvietota uz Turciju tikai dažas dienas pēc ierašanās Grieķijā, kur tā bija paudusi vēlmi iesniegt starptautiskās aizsardzības pieprasījumu. Tā kā pārvietošana uz Turciju, pēc ģimenes domām, uzskatāma par prettiesisku atpakaļraidīšanu un šīs pārvietošanas laikā pārkāptas tās locekļu pamattiesības, ģimene prasa atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kuru, kā apgalvots, izraisījusi Frontex rīcība pirms atgriešanas operācijas, tās laikā un pēc tās. Ģimene it īpaši uzsver, ka tad, ja Frontex šīs operācijas laikā būtu pildījusi savu pienākumu nodrošināt pamattiesību un neizraidīšanas principa ievērošanu, šīs tiesības nebūtu pārkāptas un ģimene nebūtu raidīta atpakaļ uz Turciju, bet tai būtu piešķirta starptautiskā aizsardzība Eiropas Savienībā. Tā kā Vispārējā tiesa prasību noraidīja, ģimene ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā, kas Vispārējās tiesas spriedumu lielā daļā atceļ. Tiesa it īpaši atzīst, ka Vispārējā tiesa nav pareizi novērtējusi Frontex lomu minētajā atgriešanas operācijā, un norāda, ka Savienības tiesībās [1] šai aģentūrai noteikta virkne pienākumu, kuru mērķis ir garantēt pamattiesību ievērošanu kopīgajās atgriešanas operācijās, tostarp pienākumu pārbaudīt atgriešanas lēmumu pastāvēšanu attiecībā uz visām personām, ko dalībvalsts plāno iekļaut šādā operācijā. Turklāt par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem, kas notikuši atgriešanas lidojuma laikā, atbildīga var būt ne tikai attiecīgā dalībvalsts (šajā gadījumā Grieķija), bet arī Frontex. Lieta ir nodota atpakaļ Vispārējai tiesai, kurai būs jāpieņem jauns nolēmums, ņemot vērā pienākumus, kas saistībā ar kopīgajām atgriešanas operācijām Savienības tiesībās noteikti Frontex. |
2016. gada 9. oktobrī kurdu tautības Sīrijas valstspiederīgo ģimene – abi vecāki un četri bērni – ieradās Grieķijā, Milas salā, kur pauda vēlmi iesniegt starptautiskās aizsardzības pieprasījumu. Tomēr tikai dažas dienas vēlāk šī ģimene tika pārvietota uz Turciju pēc kopīgas atgriešanas operācijas, ko veica Grieķija un Frontex. Baidoties, ka Turcijas iestādes to nosūtīs atpakaļ uz Sīriju, ģimene bēga uz Irāku.
Tā kā pārvietošana uz Turciju, pēc ģimenes domām, uzskatāma par prettiesisku atpakaļraidīšanu un šīs pārvietošanas laikā pārkāptas tās locekļu pamattiesības, ģimene iesniedza sūdzības Frontex, kura tās noraidīja.
Tāpēc ģimene lūdza Eiropas Savienības Vispārējo tiesu piespriest Frontex atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kuru, kā apgalvots, izraisījusi Frontex rīcība pirms atgriešanas operācijas, tās laikā un pēc tās. Ģimene it īpaši uzsvēra, ka tad, ja Frontex šīs operācijas laikā būtu pildījusi savu pienākumu nodrošināt pamattiesību un neizraidīšanas principa ievērošanu, šīs tiesības nebūtu pārkāptas un ģimene nebūtu raidīta atpakaļ uz Turciju, bet tai būtu piešķirta starptautiskā aizsardzība Eiropas Savienībā.
2023. gadā Vispārējā tiesa [2] ģimenes iesniegto prasību noraidīja, ņemot vērā, ka starp apgalvoti prettiesisko Frontex rīcību un nodarīto kaitējumu neesot cēloņsakarības, bet pārējos atbildības nosacījumus nevērtēja. Tā atzina – tā kā Frontex nav kompetences ne attiecībā uz atgriešanas lēmumu pamatotības novērtēšanu, ne saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, to nevar saukt pie atbildības ne par kādu kaitējumu, kas saistīts ar šo personu atgriešanu Turcijā.
Izskatījusi apelācijas sūdzību, Tiesa Vispārējās tiesas spriedumu lielā daļā atceļ un nodod lietu atpakaļ šai tiesai.
Tiesa spriedumā, pirmkārt, norāda, ka Savienības tiesībās Frontex noteikta virkne pienākumu, kuru mērķis ir garantēt pamattiesību ievērošanu kopīgajās atgriešanas operācijās. Otrkārt, tā atgādina, ka šīs operācijas var veikt tikai attiecībā uz personām, par kurām pieņemti rakstiski un izpildāmi atgriešanas lēmumi. Līdz ar to Frontex ir jāpārbauda šādu atgriešanas lēmumu pastāvēšana attiecībā uz visām personām, kuras dalībvalsts plāno iekļaut kopīgajās atgriešanas operācijās, lai garantētu, ka šajās operācijās ir ievērots neizraidīšanas princips. Tādējādi Tiesa piekrīt ģimenei no Sīrijas un atzīst, ka Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, uzskatīdama, ka Frontex tikai sniedz dalībvalstīm tehnisku un operatīvu atbalstu, bet šai aģentūrai nav jāpārbauda atgriešanas lēmuma pastāvēšana.
Turklāt Tiesa atzīst, ka Vispārējā tiesa pieļāvusi tiesību kļūdu, arī uzskatīdama – par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem, kas notiek atgriešanas lidojuma laikā, atbildīga ir tikai uzņēmēja dalībvalsts, pilnīgi izslēdzot Frontex atbildību.
Tāpēc Tiesa pārsūdzēto spriedumu lielā daļā atceļ un nodod lietu atpakaļ Vispārējai tiesai jauna nolēmuma pieņemšanai, ņemot vērā Frontex pienākumus saistībā ar kopīgu atgriešanas operāciju dalībnieku pamattiesību aizsardzību.
| PIEZĪME. Tiesā var pārsūdzēt Vispārējās tiesas spriedumu vai rīkojumu vienīgi par tiesību jautājumiem. Pārsūdzībai principā nav apturošas iedarbības. Ja apelācijas sūdzība ir pieņemama un pamatota, Tiesa atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu. Ja lieta ir gatava izspriešanai Tiesā, tad tā pati var pieņemt galīgu nolēmumu. Pretējā gadījumā tā nodod lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, kurai nolēmums, ko Tiesa pieņēmusi apelācijas tiesvedībā, ir saistošs. |
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK.
[2] 2023. gada 6. septembra spriedums WS u.c./Frontex, T-600/21 (skat. arī paziņojumu presei Nr. 133/23).
