Paldies par jautājumu!

Dzīves vietas deklarēšanas likumā ir noteikts, ka “dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai, klusējot izteiktu, nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību”. Turpat likumā ir paredzēta iespēja norādīt papildu adresi.

Ja Jūs izīrējat kādu īpašumu, tad varat deklarēt īrnieku tajā un vēlāk arī izdeklarēt, jo pēc likumā noteiktā ir jādeklarē tā adrese, kurā persona ir apmetusies uz dzīvi un ir sasniedzama.

No LV portālā pieejamā skaidrojuma: “Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības, tas ir vajadzīgs, lai cilvēks nepieciešamības gadījumā būtu sasniedzams valsts un pašvaldības institūcijām.”

Ja Jums kādā no īpašumiem nebūs neviena, kas deklarējis savu dzīvesvietu, tad Jums ir jāmaksā lielāks nodoklis.

Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa likmi nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos 0,2%—3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības (atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. pantam).

Turpat, likuma 5. pantā, ir noteikti atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, kurus arī nosaka katra pašvaldība šī likuma noteiktajā kārtībā.

Tātad Jums ir jāskatās attiecīgās pašvaldības noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļiem un atvieglojumiem.