Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.pantā ir teikts: “3. Nekustamā īpašuma nodokļa likmes – 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 57 000 euro,... – piemēro: 3.1. dzīvokļa īpašuma sastāvā esošai ēkas daļai, kuras lietošanas veids ir dzīvošana, un šai daļai piekrītošajai koplietošanas telpu platībai un viena dzīvokļa mājām, ja šie nekustamā īpašuma nodokļa objekti (turpmāk – objekti) netiek izmantoti saimnieciskās darbības veikšanai, izņemot valsts, pašvaldības un pašvaldības kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošos objektus: 3.1.1. fiziskām personām, ja objektā taksācijas gada 1.janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta vismaz vienai personai, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Pārējos gadījumos piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības”. Man ir divi dzīvokļi. Vienā dzīvoklī esmu deklarējis savu dzīvesvietu. Deklarācijā arī norādīta otrā dzīvokļa adrese un uzturēšanās laika posms. Dzīvoklī neviens nedzīvo. Labprāt izīrētu šo dzīvokli, taču likums neaizsargās mani no īres maksas nemaksātāja, no īrnieka nevēlēšanās atbrīvot dzīvokli pēc īres līguma termiņa beigām utt. Vai man piemēros paaugstinātu īpašuma nodokļa likmi par otro dzīvokli?
Jā, kā paredz Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošie noteikumi Nr.148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā”, 2016.gadā par dzīvokli, kurā nav deklarēta neviena persona, nodoklis būs 1,5% no kadastrālās vērtības.
Noteikumu paskaidrojumā ir izklāstīts, kāpēc noteikta šāda kārtība: „Rīgā ir ap 39 000 dzīvokļu, kuros dzīvesvietu nav deklarējusi neviena persona. Parasti šādi dzīvokļi ir kā kapitāla ieguldījums un netiek izīrēti, vai arī dzīvokļa īpašnieks nedod atļauju īrniekam tajā deklarēt savu dzīvesvietu. Veidojas situācija, ka, no vienas puses, ir brīvas dzīvojamās platības trūkums un, no otras puses, fiziskām personām, kuras vēlētos deklarēt dzīvesvietu Rīgā un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli pašvaldības budžetā, šāda iespēja tiek liegta. Savukārt dzīvokļu īpašnieki netiek motivēti šo situāciju mainīt.”
Kas attiecas uz bažām par sliktajiem īrniekiem, tad ir jāslēdz oficiāls īres līgums, jāiekļauj tajā konkrēti noteikumi, ko abas puses būs spiestas ievērot.
Dzīvesvietas deklarēšanas likums noteic, ka ikvienam cilvēkam ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu Latvijā. Šā likuma 6.pantā ir konkrētāk uzskaitīts, kam ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu.
Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības, tas ir vajadzīgs, lai cilvēks nepieciešamības gadījumā būtu sasniedzams valsts un pašvaldības institūcijām. Tostarp cilvēkam ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tam pieder šis īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
