Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Esmu vientuļa pensionāre. Manā īpašumā ir dzīvoklis Rīgā un dārza mājiņa Dārziņos (t. ir, arī Rīgā). Deklarētā dzīvesvieta ir Rīgas dzīvoklis. Saskaņā ar izmaiņām Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” nākamgad man būs jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis par dārza mājiņu, kur es dzīvoju vasarā, taču nevaru deklarēt to adresi kā otru dzīvesvietu. Vismaz tā man paskaidroja Rīgas domes ieņēmumu pārvaldē un ieteica sameklēt kādu, kuram viņa deklarētā dzīvesvieta nebūtu tik svarīga. Vai tas viss nav pretlikumīgi un ko es varētu iesākt?
Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos.
Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošie noteikumi Nr.148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” paredz nodokļa likmi līdzšinējā apmērā (0,2%-0,6% no kadastrālās vērtības) dzīvokļa īpašuma sastāvā esošai ēkas daļai, kuras lietošanas veids ir dzīvošana, un šai daļai piekrītošajai koplietošanas telpu platībai un viena dzīvokļa mājām, ja ir deklarēta vismaz viena persona. Ja mājoklī neviena deklarētā nav, likme nākamgad būs 1,5%.
Kā paskaidrots domes saistošajos noteikumos, deklarētās dzīvesvietas adrese ir personas deklarētās dzīvesvietas adrese, reģistrētās dzīvesvietas adrese vai norādītās dzīvesvietas adrese, veicot pirmuzskaites reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā.
Dzīvesvietas deklarēšanas likums noteic, ka ikvienam cilvēkam ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu Latvijā. Šā likuma 6.pantā ir konkrētāk uzskaitīts, kam ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu.
Dzīvesvietas deklarēšana ir vajadzīga, lai cilvēks nepieciešamības gadījumā būtu sasniedzams valsts un pašvaldības institūcijām. Tāpēc arī likums paredz, ka dzīvesvietas deklarētājam ir tiesības deklarācijā norādīt dzīvesvietas deklarētāja papildu adresi (adreses), minot laikposmu, kurā viņš tajā (tajās) ir sasniedzams.
Taču viena un tā paša cilvēka deklarēšanās savos citos īpašumos kā papildu adresēs nenozīmē, ka šajā gadījumā, kad Rīga noteikusi lielāku nodokli tukšiem mājokļiem, papildu deklarētās adreses dod tiesības uz nekustamā īpašuma nodokļa mazo likmi šajās papildu adresēs.
Likums paredz tiesības uz nodokļa samazinājumu. Detalizētāk šīs tiesības ir noteiktas arī Rīgā - domes saistošajos noteikumos Nr.198 “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā”. Arī vientuļiem pensionāriem ir paredzētas nodokļa atlaides, taču tikai tad, ja tas ir vienīgais personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošais īpašums Rīgas pilsētā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
