Jūs pareizi secināt: uzturlīdzekļi ir naudas summas, kuras paredzētas nepilngadīgā bērna uzturēšanai. No tā izriet, ka uzturlīdzekļi bērnam nav tā vecāka ienākumi, kurus viņš izmaksā  bērna vajadzību nodrošināšanai. Arī gadījumā, ja uzturlīdzekļi tiek saņemti, arī tie nav saņēmēja vecāka ienākumi.

Kā zināt, pašlaik Civilprocesa likums no piespiedu piedziņas sargā vien tos uzturlīdzekļus, ko maksā Uzturlīdzekļu garantiju fonds vai kurus vecākam piespiedusi maksāt tiesa. Savukārt pret tiem uzturlīdzekļiem, ko vecāki viens otram maksā labprātīgi, tiek vērsta piedziņa.

Civilprocesa likuma 596.pants "Summas, uz kurām nevar vērst piedziņu" paredz, ka piedziņu nevar vērst uz bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.

Likumdevējam šī problēma ir zināma, tomēr, kamēr grozījumi CPL  596.panta 5.punktā nav veikti, iekļaujot summas, pret ko nevar veikt piedziņu arī vecāka labprātīgi maksātos uzturlīdzekļus,  Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (ZTIP) pieturas pie prakses, ka vienošanās, kas noslēgta starp vecākiem par bērna aizgādību, uzturlīdzekļiem un saskarsmes tiesību izmantošanu ir privāttiesisks līgums, ko regulē Civillikumā iekļautās privāto tiesību normas.

 Šāds līgums saista tikai līdzējus un nav saistošs trešajām personām. Savukārt tiesas spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pēc stāšanās spēkā izpildāms.

Tādējādi ZTIP pēdējais viedoklis ir tāds, ka tiesu izpildītājs ir tiesīgs neņemt vērā parādnieka lūgumu piedziņu pret bērna uzturlīdzekļiem neveikt.